Okupēto Ienaidnieka Teritoriju Administrācija
Okupēto Ienaidnieka Teritoriju Administrācija (angliski: Occupied Enemy Territory Administration, OETA) bija kopēja Britu impērijas un Francijas trešās republikas militārās pārvaldes administrācija bijušās Osmaņu impērijas Vidusjūras piekrastes un Mezopotāmijas provinču pārvaldīšanai. Tā pastāvēja no 1917. gada Sīnāja un Palestīnas operācijas līdz 1920. gada 19.-26. aprīļa Sanremo konferencei, kas piešķīra tagadējās Libānas un Sīrijas teritoriju pārvaldi Francijai, kurā tika izveidota Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija, bet tagadējās Izraēlas pārvaldi Britu impērijai.
Pēc reģiona militārās ieņemšanas tas tika sadalīts trīs apakšreģionos:
- OETA South, ko veidoja bijušie Jeruzalemes, Nablusas un Akras sandžaki.
- OETA North (vēlāk OETA West), ko veidoja bijušie Beirūtas, Libānas, Latakijas sandžaki, kā arī daļa no Halebas vilajeta.
- OETA East, ko veidoja Sīrijas un Hedžazas sandžaki.
OETA South militārie administratori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Feldmaršals Edmunds Allenbijs (1917. decembris – 1918. jūnijs)
- Ģenerālmajors Artūrs Vigrams Monijs (1918, jūnijs – 1919. jūnijs)
- Ģenerālmajors H.D. Vatsons (1919. jūnijs – 1919. decembris)
- Ģenerālleitnants Luijs Bols (1919. decembris – 1920. jūlijs)