Brunovi
Brunovi (vācu: von Brunnow) ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimtā ieceļojusi Latvijā no Pomerānijas un vēlāk izplatījusies arī Krievijā. 1620. gadā Brunovus ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais zināmais dzimtas Kurzemes atzara pārstāvis bija Mihaels no Brinovas (vācu: Brünnow) Šlāves (tagad Slavno) novadā. Livonijas kara sākumā 1559. gadā viņš iegādājās Daugavpils komturejas Briģenes muižu tagadējā Demenes pagastā, kas Brunovu dzimtai piederēja līdz 1670. gadam. 1566. gadā Mihaels Brunovs kļuva par Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda kancleru. Viņa radinieks Josts no Brinovas ieradās Livonijā pirms 1561. gada, šeit viņam piedzima dēli Dionīsijs, Klauss un Hanss. Zināms, ka 17. gadsimta sākumā Brunovu dzimtai piederēja Vircavas muiža, kuru tie ieķīlāja Grothusiem. 1620. gada 17. oktobrī Frīdrihu fon Brunovu (miris 1651) ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā.
1853. un 1862. gadā Brunovu dzimtai piešķīra mantojamu baronu titulu. 1871. gada 18. martā Krievijas impērijas īstenajam slepenpadomniekam un sūtnim Londonā Filipam fon Brunovam (1797—1875) piešķīra grāfa titulu.
Slaveni Kurzemes Brunovi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mihaels Brunovs (Michael von Brunnow, miris 1583), hercoga Gotharda kanclers
- Ernests Georgs Brunovs (Ernst Georg von Brunnow, 1796—1845), Kurzemes rakstnieks[1]
- Filips Brunovs (Philipp von Brunnow, 1797—1875), Krievijas impērijas diplomāts no 1818. gada
-
grāfs Filips Brunovs (1797—1875), Krievijas impērijas diplomāts, piedalījās Parīzes miera sarunās
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Allgemeines deutsches Real-Lexicon für die gebildeten Stände. 10. Auflage, Band 3, Brockhaus, Leipzig 1851, S. 365—366.
|