Bukultu muiža
Koordinātas: 56°54′10″N 24°09′50″E / 56.90278°N 24.16389°E
 | Šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Beles muiža. Argumentus par tā nosaukuma veidošanu vari izteikt attiecīgajā diskusiju lapā. Papildu informācija var būt atrodama arī lapas hronoloģijā. |
Beles muiža (vācu: Bellenhof) ir bijusī Akmeņsalas draudzes novada muiža uz Akmeņsalas. Mūsdienās šīs muižas ēku vietā Daugavas kreisajā krastā atrodas Bellu mājas Ķekavas novada Katlakalnā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji bijusi 1259. gadā dibinātās Mazjumpravas muižas īpašums Daugavas pretējā pusē. 16. gadsimta beigās to savā īpašumā ieguva Rīgas jezuīti, un tai pievienoja plašu teritoriju līdz Ķīšezeram, kā arī zemes Pārdaugavā līdz pat Torņakalnam. Kad zviedri ieņēma Vidzemi un jezuīti to atstāja, 1627. gadā Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Martinam Vulfam.
Pēc Hupela apraksta 1631. gadā Mazjumpravas muižas īpašnieks Martins Vulfs muižu atdāvinājis Vitmahera dzimtai, kas iecelti dižciltīgo kārtā ar uzvārdu Palmštrauhi.[1]
Kad 19. gadsimta beigās Olektes sānteka aizsērēja, muižas zemes īpašumi uz Akmeņsalas pilnīgi saplūda ar Daugavas kreiso krastu.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Akmeņsala (Steinholm) ar Katlakalna veco baznīcu un Beles muižu (Bellenhof) ap 1780. gada kartē. -
Beles muižas skats uz Akmeņsalas Daugavas krastā. -
Beles muižas (Bellenhof) kungu mājas apraksts (Broce, 1816).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 52–54. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. jūlijā.