Bundesvērs
| Bundesvērs Bundeswehr | |
|---|---|
 | |
| Dibināšanas gads | 1955. gada 12. novembrī |
| Pašreizējā struktūra no | 1990. gada 3. oktobrī |
| Struktūra | |
| Štābs | Berlīne, Bonna un Potsdama |
| Vadība | |
| Augstākais virspavēlnieks | .svg){kind=small} Federālais aizsardzības ministrs (miera laikā)[1] Vācijas kanclers (kara laikā)[2] |
| Aizsardzības ministrs | Boriss Pistoriuss |
| Ģenerālinspektors |  ģenerālis Karstens Breijers |
| Personālsastāvs | |
| Karaklausības vecums | no 17 gadiem |
| Karaklausība | Nav (obligātais iesaukums ir apturēts kopš 2011. gada jūlija) |
| Aktīvais sastāvs | 186 221 (2026. gada februāris)[3] |
| Rezerves sastāvs | ≈ 860 000 (2025. gadā)[4] |
| Izvietotais sastāvs ārvalstīs | 910 (2026. gada februāris)[3] |
| Izdevumi | |
| Budžets | 108,2 miljardi eiro (2026. gadā)[5] |
| Procenti no NKP | 2,69% (2026. gadā)[6] |
| Saistītie raksti | |
| Vēsture | Оperācija Provide Comfort Dienvidslāvijas kari Karš Afganistānā (2001—2014) Sīrijas pilsoņu karš |
.svg){kind=small}
Bundesvērs (vācu: Bundeswehr — "Federālie aizsardzības spēki") ir Vācijas Federatīvās Republikas bruņotie spēki, kas oficiāli dibināts 1955. gada 12. novembrī.[7] 1955. gada maijā Rietumvācija pievienojās NATO.[7]
Bundesvērs sastāv no armijas (Heer), jūras kara flotes, (Deutsche Marine), gaisa spēkiem (Luftwaffe) un kiber un informācijas telpas (Cyber- und Informationsraum).[8] Bundesvēra virspavēlnieks miera laikā ir aizsardzības ministrs.[9] Nepieciešamās valsts aizsardzības brīdī, virsvadību pārņem Vācijas kanclers.[10]
Bundesvērā ir aptuveni 186 221 militārā personāla, un 81 205 civiliedzīvotāji.[3]Obligātais militārais dienests atcelts kopš 2011. gada.[11] Aukstā kara laikā bruņotajos spēkos dienēja līdz 495 000 cilvēku.[12]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Art 65a Basic Law». Gesetze-im-internet.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. novembris. Skatīts: 2011. gada 7. jūnijs.
- ↑ «Art 115b Basic Law». Gesetze-im-internet.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. novembris. Skatīts: 2011. gada 7. jūnijs.
- 1 2 3 «Personalzahlen». www.bundeswehr.de (vācu). Skatīts: 2026. gada 28. martā.
- ↑ «Die Reserve». www.bundeswehr.de (vācu). 2025. gada 19. novembrī. Skatīts: 2026. gada 28. martā.
- ↑ «Deutschland investiert in Verteidigung und stärkt das Bündnis» (vācu). bmvg.de. 2025-11-26. Skatīts: 2026-03-28.
- ↑ «Defence Investment of NATO Countries (2014-2026)» (angļu). NATO. 2026-07-03. Skatīts: 2026-08-01.
- 1 2 «Geschichte». www.bmvg.de (vācu). 2024-07-17. Skatīts: 2024-07-21.
- ↑ «Bundeswehr der Zeitenwende: Kriegstüchtig sein, um abschrecken zu können». www.bmvg.de (vācu). 2024-07-17. Skatīts: 2024-07-21.
- ↑ «Struktur und Organisation». www.bmvg.de (vācu). 2024-07-17. Skatīts: 2024-07-21.
- ↑ «Deutscher Bundestag - Xa. Verteidigungsfall». Deutscher Bundestag (vācu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-07-21. Skatīts: 2024-07-21.
- ↑ «Personalnot bei der Bundeswehr: Die Wehrpflicht ist zurück - als Debatte». tagesschau.de (vācu). Skatīts: 2024-02-06.
- ↑ «Die Bundeswehr im Kalten Krieg». www.bundeswehr.de (vācu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-07-08. Skatīts: 2024-07-21.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bundesvērs.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Bundesamt für Wehrtechnik und Beschaffung oficiālā saite (vāciski)
- Bundesamt für Informationsmanagement und Informationstechnik der Bundeswehr oficiālā saite (vāciski)
- Territoriale Wehrverwaltung oficiālā saite (vāciski)
- Y — Magazine of the Federal Defence Forces Arhivēts 2018. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
- Zeitschrift für Innere Führung Arhivēts 2022. gada 12. novembrī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
- Reader Sicherheitspolitik (vāciski)
|