Chrysolina hyperici
| Chrysolina hyperici Chrysolina hyperici (Förster, 1771) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysolina |
| Apakšģints | Chrysolina (Hypericia) |
| Suga | Chrysolina hyperici |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Chrysolina hyperici Vikikrātuvē | |
Chrysolina hyperici ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir divas pasugas.
Izplatīšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nominatīvā pasuga (C. hyperici hyperici) ir izplatīta Eiropā, Ziemeļāfrikā, Rietumkaukāzā, Anatolijā, Centrālāzijā (Uzbekistāna) un Kazahstānā, ka arī introducēta un iedzīvojas Ziemeļamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. C. hyperici daghestanica pasuga ir sastopama Austrumkaukāza un Irānā.[1]
Introdukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Chrysolina hyperici ir introducēta Ziemeļamerikā un Austrālijā 1930. gadā pēc asinszāļu bioloģiskās kontroles programmas, lai kontrolētu asinszāļu augšanas un izplatīšanas šajās teritorijās, un samazināt fitopatogēnas sēnītes Colletotrichum gloeosporioides izplatīšanos.[2][3] Drīz pēc veiksmīgas introdukcijas Austrālijā, šī suga tiek introducēta Jaunzēlandē (1943. gadā), pēc tādas pašas programmas, lai mazināt šīs nezāles skaitli.[4] Kāpuri, noēdot saknes, apstādina auga augšanu, kas noved līdz auga nāves. Noēdot ziedpumpurus, imago arī smagi kaitē augiem.[5]
Pieaugušo īpatņu apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieaugušas vaboles (imago) ķermeņa garums ir 5 — 7 mm. Ķermenis no apakšdaļas ir zaļš ar metālisku spīdumu vai tumši zils. No augšas ķermenis ir zaļš ar bronzas nokrāsu ar tumši violetiem punktiem uz segspārniem; retāk augšdaļa ir tumši zila vai melna.[6]
Preimaginalo stadiju apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olas ir izstieptas un sarkanīgas.[5]
Kāpuri ir resni un ar C veidīgu ķermeni. Ķermeņa nokrāsa ir pelēki rozīga. Šīs sugas kāpuri ir ļoti līdzīgas Chrysolina quadrigemina sugas kāpuriem.[5]
Attīstīšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mātīte dēj simtiem olu uz asinszāļu lapām pa vienam vai nelielās grupās. Kāpuri parādās pēc 6 — 7 dienām. Parādoties jaunie kāpuri sāk baroties ar lapu pumpuriem. Dažreiz kāpuri var pilnīgi noēst auga lapas un pāriet uz blakus esoša. Pirms kūniņošanas ceturtās, pēdējas stadijas kāpuri norāpo uz augsni, kur vēlīnā pavasarī kūniņojas. Kūniņas stadijā attīstās vidēji 12 dienas.[5]
Imago, kas tikko parādās no kūniņas, tie sāk baroties ar ziedpumpuriem. Barojas nākamo dažu nedēļu laikā. Pēc tām atgriežas uz augsni, kur tie iegrimst obligātā vasaras anabiozē. Rudenī, kad sākas lietus laiki, vaboles pamodās un uzsāk partnera meklēšanu. Pārošanas notiek sausajā laikā, kad nav lietu. Olu dēšana notiek arī sausajā laikā. Ziemot var visi, izņemot kūniņas.[5]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Chrysolina hyperici ir monofāga fitofāga suga, jo imago un kāpuri barojas tikai ar asinszāļu ģints pārstāvjiem, galvenokārt ar divšķautņu asinszāli, bet arī ar Hypericum gramineum, Hypericum perfoliatum.[4] Imago barojas ar asinszāles ziedpumpuriem, bet kāpuri ar asinszāļu lapu pumpuriem un saknēm. Sastopama sausās un mitrās vidēs, neatzīst ēnainas, akmeņainas un atvērtas vides.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
- ↑ Morrison Kimberley D., Edward G. Reekie & Klaus I. N. Jensen. Biocontrol of Common St. Johnswort (Hypericum perforatum) with Chrysolina hyperici and a Host-Specific Colletotrichum gloeosporioide. Weed Science Society of America and Allen Press, 1998. Vol. XII. P. 426-435.
- ↑ Robin McLeod. Species Chrysolina hyperici - St. Johnswort Beetle. BugGuide.net (30.04.2006)
- ↑ 4,0 4,1 Ronny Groenteman, Simon V. Fowler & Jon J. Sullivan. Response of two Chrysolina species to different Hypericum hosts. Seventeenth Australasian Weeds Conference. P. 227—230.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Heidi Uptmor. Chrysolina hyperici St. Johnswort Beetle. Insect: Beetle (Coleoptera: Chrysomelidae). (26.02.2002)
- ↑ Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Chrysolina hyperici (Forster, 1771). GBIF.org
- Chrysolina hyperici (Forster, 1771). Wydział Nauk Biologicznych
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |