Divšķautņu asinszāle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Divšķautņu asinszāle
Hypericum perforatum
Divšķautņu asinszāle
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Malpighiales
Dzimta Asinszāļu dzimta (Clusiaceae)
Ģints Asinszāles (Hypericum)
Suga Divšķautņu asinszāle (H. perforatum)
Divšķautņu asinszāle Vikikrātuvē

Divšķautņu asinszāle (latīņu: Hypericum perforatum) ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem. Klīniskajos pētījumos visvairāk pierādītas auga antidepresanta īpašības.

Lai arī dažviet divšķautņu asinszāle tiek īpaši kultivēta kā vērtīgs ārstniecības augs, daudzi jau gadsimtiem to uzskata par indīgu nezāli. Lopiem šis augs ir ļoti kaitīgs un tā apēšana var novest līdz centrālās nervu sistēmas traucējumiem, spontānam abortam un pat nāvei.

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hypericum perforatum i01.jpg

Dzimtas bioloģiskais nosaukums “hypericum” cēlies no grieķu valodas vārdiem hyper - virs un eikon - ikona, attēls, bilde un saistīts ar seno tradīciju Sv. Jāņa Kristītāja dienā, t.i., 24. jūnijā, kad tiek svinēti arī vasaras saulgrieži, pakārt ziedošos augus mājās virs kāda attēla, lai aizdzītu prom ļaunumu un ļaunos garus. No šīs paražas arī cēlies auga angliskais nosaukums — “St. John's Wort” jeb “Svētā Jāņa ārstniecības zāle“. Sugas nosaukumā ietvertais vārds “perforatum” norāda uz mazajiem caurumiņiem asinszāles lapās, ko var labi aplūkot, paceļot un turot augu pret gaismu.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divšķautņu asinszāle ir daudzgadīgs, 30–100 cm garš lakstaugs ar augšdaļā zarotu stublāju, iegarenām lapām un dzelteniem, skarās sakārtotiem ziediem. Asinszāle zied no jūlija līdz septembrim. Tās ziedu auglis ir pogaļa.

Izplatība un biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārstnieciskā asinszāle aug Eiropā un Amerikā. Bieži sastopama pļavās, mežos un pie tīrumiem.

Indīgums dzīvniekiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās devās asinszāle ir indīga ganāmpulka dzīvniekiem (liellopi, aitas, kazas, zirgi).[1] Saindēšanās pazīmes ir nemiers un fotosensivitāte. Dzīvnieki vāļājas gar zemi, purina galvu, spontāni krīt un ir apjukuši. Iespējama mānija un hiperaktivitāte, dzīvnieki skrien riņķī uz apli līdz pārgurst.

Fotosensivitātes dēļ āda ir kairināta un stipri niez, iespējami plaši ādas apdegumi un iekaisums. Lopi censas uzturēties ēnā.

Tāpat novērojama augsta temperatūra, paātrināta sirdsdarbība un apetītes zudums. Nāve galvenokārt iestājas no ilgstošas barības neuzņemšanas un novājēšanas, kā arī ādas slimībām.

Ārstnieciskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīvās vielas hipericīna ķīmiskā struktūra

Asinszāli tautas medicīnā lieto asinsrites sistēmas uzlabošanai un ar asinsriti saistītu slimību, piemēram, anēmijas ārstēšanai. Uzskata, ka asinszāle attīra asinis organismā, un aptur asiņošanu, to lieto arī pie menstruāciju traucējumiem. Drogai piedēvē antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības; to izmanto iekšķīgi kuņģa un zarnu trakta iekaisumu gadījumos, kuņģa čūlas, aknu un aizkuņģa dziedzera saslimšanas gadījumos, kā arī ārīgi — dažādu mutes dobuma gļotādas iekaisumu ārstēšanai. Vēl asinszāli lieto pret sāpēm, piemēram, — stiprām galvassāpēm, un krampjiem.

Asinszāle ir pazīstams ārstnieciskais līdzeklis depresijas ārstēšanai. Asinszāles drogas palīdz pret bezmiegu, spriedzi, dažādām neirozēm. Pēdējā laikā Eiropā to izmanto kā alternatīvu ķīmiski sintezētajiem antidepresantiem (Vācijā asinszāles preparāti ir recepšu zāles). Lielākajā daļā jaunāko klīnisko pētījumu asinszāles efektivitāte ir pierādīta kā līdzvērtīga farmācijas ražotajiem antidepresantiem (SSRI) vai kā nedaudz vājāka.[2]

Par auga stiprākajām aktīvajām vielām uzskata hipericīnu, pseidohipericīnu un hiperforīnu, kuru pussabrukšanas laiks cilvēku organismā svārstās no 15—60 stundām.[3]

Blakusparādības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinszāle retos gadījumos var radīt vieglas nevēlamas blakusparādības, piemēram, reiboni, apjukumu un nogurumu.[4][5] Pie lielu devu lietošanas ir novērota paaugstināta fotosensivitāte (netolerance pret gaismu, paaugstināts risks gūt ādas apdegumus intensīvā dienasgaismā).[6] Pacientiem ar bipolārajiem traucējumiem divšķautņu asinszāle var pastiprināt māniju,[7]

Lietošana ar citiem preparātiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinszāle izmaina daudzu vielu iedarbību. Asinszāli nedrīkst lietot kopā ar citiem antidepresantiem, varfarīnu un orālo kontracepciju.

Asinszāle var samazināt vairāku zāļu efektivitāti, to vidū ir gan medikamenti HIV/AIDS ārstēšanai, orālā kontracepcija, benzodiazepīni, bēta adrenoblokatori, kalcija kanālu blokatori, līdzekļi holesterīna mazināšanai un sirds aritmijas ārstēšanai, varfarīns, L-DOPA, metadons, fenobarbitāls un citi.[8]

Asinszāli nedrīkst lietot kopā ar citiem līdzekļiem, kas ceļ serotonīna līmeni, it īpaši citiem antidepresantiem, jo ir risks iegūt serotonīna sindromu, kas var būt potenciāli nāvējošs.[9]

Vielas, ko ir bīstami lietot ar divšķautņu asinszāli
Klase Vielas
Antidepresanti MAOI, TCA, SSRI, SNRI, mirtazapīns
Opioīdi tramadols, petidīns (meperidīns), levorfanols
Stimulanti fentermīns, dietilpropions, amfetamīns, sibutramīns, kokaīns
5-HT1 agonisti triptāns
Psihedēliskās vielas MDMA, LSD, DMT, MDA, 6-APB
Citi selegilīns, triptofāns, busfirons, litijs, linezolīds, 5-HTP, dekstrometorfāns
Avots:[10]

Pielietojums tautas medicīnā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divšķautņu asinszāles preparātiem ir izteikta savelkoša un antimikrobiāla iedarbība; tie sekmē audu reģenerāciju. Uzlējumu, tēju, tinktūru un sauso ekstraktu ārīgi lieto pret smaganu un mutes gļotādu iekaisumu, otrās un trešās pakāpes apdegumu ārstēšanai, brūču dziedēšanai. Iekšķīgi tos lieto kolītu (resnās zarnas gļotādas iekaisumu), aknu, žultspūšļa slimību, cistītu, kuņģa un zarnu trakta čūlu ārstēšanai. Asinszāļu laksti ietilpst dažādās savelkošās jauktajās tējās. No divšķautņu asinszāles lakstiem Bulgārijā ražo preparātu deflavītu, kuru izmanto kā P vitamīnu. Preparātus imanīnu un novoimanīnu izgatavo kā sausos ekstraktus un lieto dažādās zāļu formās ādas slimību un apdegumu ārstēšanai. Tautas medicīnā lieto reimatisma, podagras, hemoroīdu ārstēšanai, pret iekšējām asiņošanām, bērniem pret urīna nesaturēšanu naktīs un kā diurētisku līdzekli. Asinszāļu lakstu eļļas izvilkumu (1 daļu lakstu aplej ar 2 daļām eļļas un ekstrahē 3 nedēļas istabas temperatūrā) lieto kompresēs apdegumu brūču un čūlu ārstēšanai. Asinszāļu lakstus kā krāsvielu plaši lieto liķieru, balzamu un citu alkoholisko dzērienu gatavošanā. Drogu pagatavošanai izmanto auga ziedus un galotnes, ko ievāc tā ziedēšanas laikā un žāvē līdz 35 °C t ēnā.

Asinszāles tējas pagatavošanai izmanto 1 ēdamkaroti drogu, ko:

  • aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens un notur
  • vai aplej ar 1 glāzi ūdens un vāra 10-20 min.

Asinszāli nedrīkst lietot neierobežotā daudzumā karstā vai saulainā laikā un apmeklējot solāriju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 31. marts. Skatīts: 2015-10-19. Ignorēts nezināms parametrs |df=|Hypericum perforatum
  2. Linde, Klaus, red. (2008). "St John's wort for major depression". Cochrane Database Syst Rev (4): CD000448. doi:10.1002/14651858.CD000448.pub3. PMID 18843608. (angliski)
  3. R. Baselt, Disposition of Toxic Drugs and Chemicals in Man, 8th edition, Biomedical Publications, Foster City, CA, 2008, pp. 1445–1446. (angliski)
  4. Barnes J, Anderson LA, Phillipson JD (2002). Herbal Medicines: A guide for healthcare professionals (2 ed.) London: Pharmaceutical Press. ISBN 0-85369-474-5. (angliski)
  5. Parker V, Wong AH, Boon HS, Seeman MV (February 2001). "Adverse reactions to St John's Wort". Can J Psychiatry 46 (1): 77–9. PMID 11221494. (angliski)
  6. "Adverse effects profile of the herbal antidepressant St. John's wort (Hypericum perforatum L.)". Eur. J. Clin. Pharmacol. 54 (8): 589–94. 1998. doi:10.1007/s002280050519. PMID 9860144. (angliski)
  7. «St. John's wort - University of Maryland Medical Center». University of Maryland Medical Center. umm.edu. 2013. gada 24. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 3. janvāris. (angliski)
  8. "Effect of St John's wort on the activities of CYP1A2, CYP3A4, CYP2D6, N-acetyltransferase 2, and xanthine oxidase in healthy males and females" (PDF). Br J Clin Pharmacol 57 (4): 495–499. 2004. doi:10.1111/j.1365-2125.2003.02049.x. PMC 1884478. PMID 15025748. (angliski)
  9. Rossi S (Ed.) (2005). Australian Medicines Handbook 2005. Adelaide: Australian Medicines Handbook. ISBN 0-9578521-9-3. (angliski)
  10. Rossi, S (redaktors). Australian Medicines Handbook (2013 izd.). Adelaide : The Australian Medicines Handbook Unit Trust, 2013. ISBN 978-0-9805790-9-3. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]