Ciems

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ciemats)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par apdzīvotās vietas tipu. Par citām jēdziena ciems nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ciems jeb ciemats ir pastāvīgi apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu. Lai arī pārsvarā ar šo terminu tiek apzīmētas lauku apdzīvotās vietas, daudzos gadījumos šajā kategorijā tiek iekļautas arī piepilsētas un pilsētu dzīvojamie rajoni.[nepieciešama atsauce]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar jēdzienu "ciems" visbiežāk ir saprotama relatīvi neliela un pastāvīgi apdzīvota vieta lauku apvidū ārpus pilsētas robežām, kur iedzīvotāju skaits nav lielāks par 2500 iemītniekiem (lai gan ne vienmēr un ne visur tiek ievērots šāds apzīmējums).[1]

Liela daļa ciemu ir strukturēti ap kādu centrālo objektu — baznīcu, tirgus laukumu vai cita veida nozīmīgu sabiedrisko būvi.[1] Plaši izplatīti arī lineāri ciemati, kas stiepjas garumā gar jūras vai upes piekrasti (zvejnieku ciemati), kā arī transporta tīklu (lielceļu vai dzelzceļu).[1]

Vēsturiski ciemi bieži veidojušies un nodarbojās ar kādu specifisku nozari, ko galvenokārt noteica to apkārtējā ģeogrāfija — lauksaimniecību, zvejniecību piekrastē vai kalnrūpniecību kalnu reģionā. Daudziem ciematiem bija iespēja attīstīties arī par nozīmīgiem tirdzniecības punktiem savā apkārtnē.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie pastāvīgie ciemati parādījās jau aizvēsturē, kad neolīta revolūcijas rezultātā ap 9000. gadu p.m.ē. cilvēki Tuvajos Austrumos pakāpeniski iemācījās apgūt zemkopību un lopkopību un tādējādi ilgstoši vai pastāvīgi apmetās uz dzīvi vienā vietā. Pāreja no klejotāju (nomadu) jeb mednieku-vācēju sabiedrības uz lauksaimniecību pieprasīja izveidot pastāvīgas un koncentrētas apdzīvotas vietas, kas tādējādi ļāva parocīgāk apstrādāt apkārtējo zemi, kā arī deva labāku aizsardzību no plēsīgiem dzīvniekiem, cilvēkiem, lietus un aukstuma.[2]

Arheoloģiskie pētījumi norāda, ka ap 8500. gadu p.m.ē. Tuvajos Austrumos bija novērojami jau neskaitāmi ciemati, to skaitā, piemēram, Jērikas apmetne mūsdienu Palestīnas teritorijā, kuras iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar dažādu kultūraugu kultivēšanu.[3]

Ciemi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas ciemi

Latvijā saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" ciems ir viens no trim apdzīvoto vietu veidiem (līdzās pilsētai un viensētai). Ciema statusu var piešķirt un atcelt attiecīgā pašvaldība (novada dome), pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir (vai tiek plānota) koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Village». nationalgeographic.org. National Geographic. Skatīts: 2020. gada 29. decembris.
  2. Juāls Noass Harari. Sapiensi: Cilvēces īsa vēsture. Rīga : Zoldnera izdevniecība, 2018. 63.-67. lpp. ISBN 978-9934-8451-7-8.
  3. Juāls Noass Harari. Sapiensi: Cilvēces īsa vēsture. Rīga : Zoldnera izdevniecība, 2018. 69. lpp. ISBN 978-9934-8451-7-8.
  4. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Archived 2010. gada 12. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Likumi.lv