Cinka hidroksīds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cinka hidroksīds
Hydroxid zinečnatý.PNG
Cinka hidroksīda paraugs
CAS numurs 20427-58-1
Ķīmiskā formula Zn(OH)2
Molmasa 99,424 g/mol
Blīvums 3053 kg/m3
Kušanas temperatūra 125 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra
Šķīdība ūdenī nešķīstošs

Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem. Zn(OH)2 ir bezkrāsaina kristāliska viela — sīki, gari, prizmatiski kristāli.[1] Cinka hidroksīdam pazīstamas 5 polimorfās modifikācijas, no kurām stabila ir tikai rombiskās singonijas modifikācija.[2] Praktiski nešķīst ūdenī un etanolā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst, iedarbojoties ar sārmiem uz šķīstošajiem cinka sāļiem:

ZnCl2 + 2NaOH → Zn(OH)2 +2NaCl
Zn(NO3)2 + 2KOH → Zn(OH)2 +2KNO3

Lai laboratorijā iegūtu tīru amorfu cinka hidroksīdu, to izgulsnē ar KOH šķīdumu no cinka nitrāta šķīduma, ņemot nitrātu nelielā pārākumā. Ja pārākumā ir sārms, vai arī, ja lieto cinka hlorīdu vai sulfātu, nogulsnes veidojas nepietiekami tīras.[1] Lai iegūtu cinka hidroksīda kristālus, cinka sulfāta šķīdumu lēni pilina KOH šķīdumā, kamēr šķīdums kļūst duļķains. Iemetot tajā sīku Zn(OH)2 kristāliņu, nogulsnes izkrīt rupju kristālu veidā.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cinka hidroksīdam ir amfotēras īpašības ar bāziskuma pārsvaru. Iedarbojoties ar skābēm, notiek neitralizācijas reakcija un veidojas cinka sāļi:

Zn(OH)2 + 2HCl → ZnCl2 + 2H2O
Zn(OH)2 + 2H2SO4ZnSO4 + 2H2O

Veido sāļus arī ar skābajiem oksīdiem:

Zn(OH)2 + CO2ZnCO3 + H2O

Ar amonjaka pārākumu veido komplekso savienojumu, kas satur tetraamīncinka katjonu:

Zn(OH)2 + 4NH3 → [Zn(NH3)4](OH)2

Šādus savienojumus dēvē arī par cinka amonjakātiem.

Iedarbojas arī ar sārmiem, kausējumā veidojot cinkātus:

Zn(OH)2 + 2NaOH → Na2ZnO2 + 2H2O

Savukārt sārma ūdens šķīdumā veidojas kompleksie tetrahidroksocinkāti:

Zn(OH)2 + 2NaOH → Na2[Zn(OH)4]

Tādēļ, iegūstot cinka hidroksīdu, sārms nedrīkst būt pārākumā, citādi izkritušās Zn(OH)2 nogulsnes pēc tam izšķīst. Šo īpatnību var izmantot cinka jonu konstatēšanai šķīdumā, tomēr līdzīgi reaģē arī alumīnija vai svina savienojumi. Atšķirībā no alumīnija vai svina, cinka hidroksīds izšķīst arī ožamajā spirtā.

Karsējot cinka hidroksīds sadalās:

Zn(OH)2ZnO + H2O

Tas pamazām sāk zaudēt ūdeni jau pie 100 °C.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cinka hidroksīdu izmanto citu cinka savienojumu, galvenokārt sāļu, iegūšanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 399. lpp. (krieviski)
  2. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва, Издательство иностранной литературы, 1966, 468. lpp. (krieviski)