Cirkons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cirkons
Zircon-t09zirc-06a.jpg
Hiacints (cirkona paveids) kvarcā. (Pakistāna).
Klasifikācija
Klase Silikātu grupa (nesosilikāti)
Ķīmiskā formula ZrSiO4
Singonija Tetragonālā
Īpašības
Krāsa Brūns, sarkanbrūns, pelēks, zeltaini dzeltens, bezkrāsains, zaļš.
Svītras krāsa Balta
Habituss plātņaini līdz prizmatiski kristāli, neregulāri graudi, masīvi.
Skaldnība Ļoti nepilnīga
Lūzums Konhoidāls līdz nelīdzens
Cietība pēc Mosa skalas 7,5
Spīdums Dimanta
Caurspīdīgums Caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs
Laušanas koeficients 1.925–1.961
Pleohroisms Vājš
Blīvums 4,6—4,7 g/cm3

Cirkons (pers. زرگون‎, zargun — zeltains) pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4. Parasti satur 1—4 % hafniju, kas kristāliskajā režģī izomorfi aizvieto cirkoniju.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristalizējas tetragonālā singonijā, veidojot dipiramidālus un prizmatiskus kristālus. Cietība 7—8 pēc Mosa skalas, blīvums 4,680—4,710 g/cm³. Krāsa variē atkarībā no piemaisījumu sastāva no brūngandzeltena līdz brūnam, var būt arī pelēcīgs, sarkans, rozā, reizēm bezkrāsains. Spīdums izteikts, dimanta. Skaldnība nepilnīga. Caurspīdīgi juvelierizstrādājumu kvalitātes cirkona kristāli sarkanrudā, sarkanbrūnā vai rozā krāsā tiek saukti par hiacintu, bet zeltaini dzeltenas krāsas kristāli par žargonu. Cirkons parasti ir radioaktīvs, vienmēr satur retzemju elementus, tai skaitā radioaktīvus (U, Th).

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magmatiskas izcelsmes minerāli sastopami granītos, sienītos u.c. iežos, ir klātesošs pegmatītos. Gandrīz visos magmatisko iežu tipos cirkons ir sastopams kā akcesorminerāls. Kristālos ar augstu radioaktīvo elementu saturu daļiņas, kas izveidojušās sabrukšanas rezultātā, ārda cirkona struktūru, kā rezultātā tas kļūst metamikts. Ķīmiski ir ļoti noturīgs, tādēļ bieži tiek izmantotsplanētas ģeoloģiskās vēstures izpētē. Cirkonu saturošu iežu dēdēšanas procesā minerāls koncentrējas kliedņos. 2000. gadu sākumā Austrālijas rietumos (Džekhilzā, angl. Jack Hills) tika atrasti cirkona kristāli, kuru vecums tiek lēsts vairāk kā 4 miljardus gadu. Šis ir senākais uz Zemes konstatētais minerāls. Latvijā cirkona minerāli nelielā koncentācijā ir sastopami devona smilšakmeņos.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cirkons ir pamatminerāls zirkonija un hafnija ieguvē. Kā arī no tā iegūst dažādus retzemju elementus un urānu, kas koncentrējas šajā minerālā.
  • Cirkona koncentrāts tiek izmantots ugunsdrošu materiālu ražošanā.
  • Augsts urāna saturs un augsta ķīmiskā un mehaniskā noturība ļauj izmantot to ģeoloģiskā vecuma noteikšanā ar urāna-svina datēšanas metodi.
  • Caurspīdīgi cirkona kristāli tiek izmantoti kā juvelierizstrādājumi (hiacints, žargons).
  • Cirkonu karsējot tiek iegūti spilgti gaišzili kristali, saukti par starlitu.

Termina lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži vien pārdodot juvelierizstrādājumus, īpaši importētos, ar vārdu „cirkons” nepareizi tiek saukti sintētiski minerāli ar spēcīgu spīdumu, kubiskie cirkonija oksīdi (fianīti).