Cjuaņdžou

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cjuaņdžou
泉州
prefektūras līmeņa pilsēta
Cjuaņdžou
Cjuaņdžou (Ķīna)
Cjuaņdžou
Cjuaņdžou
Cjuaņdžou (Fudzjaņa)
Cjuaņdžou
Cjuaņdžou
Koordinātas: 24°54′25″N 118°35′13″E / 24.90694°N 118.58694°E / 24.90694; 118.58694Koordinātas: 24°54′25″N 118°35′13″E / 24.90694°N 118.58694°E / 24.90694; 118.58694
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Province Fudzjaņa
Rajoni; pilsētas; apriņķi
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 11 218,91 km2
 • pilsēta 872,4 km2
Iedzīvotāji (2017. gadā)
 • prefektūras līmeņa pilsēta 8 650 000
 • vieta 70
 • blīvums 771/km²
 • urbānā teritorija 1 154 731
Laika josla Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa www.quanzhou.gov.cn
Cjuaņdžou Vikikrātuvē

Cjuaņdžou (ķīniešu: 泉州, piņjiņs: Quánzhōu), ir prefektūras līmeņa municipalitāte Fudzjaņas provincē Ķīnas austrumos. Izvietojusies provinces dienvidaustrumos Taivānas šauruma krastā. Robežojas dienvidos ar Sjameņu, rietumos — ar Džandžou un Lunjaņu, ziemeļos — ar Saņminu, bet austrumos — ar provinces galvaspilsētu Fudžou un Putiaņu. Municipalitātē ietilpst trīs apriņķa līmeņa pilsētas (Šiši, Dzjiņdzjana un Naņaņa), kā arī formāli — Taivānas pārvaldītā Dzjiņmeņas sala.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta Tanu dinastijas laikā 718. gadā Dzjiņdzjanas upes grīvā. Sunu dinastijas laikā izaugusi par nozīmīgu tirdzniecības osta, kas Eiropā bija zināma pēc atvasinātā arābu nosaukuma kā Zaitona. Pilsētas apkaimē attīstījās keramikas, cukura, alkoholisko dzērienu un sāls ražotnes. 11.—12. gadsimtā Cjuaņdžou bijusi viena no pasaules lielākajām un kosmopolītiskajām ostām — šeit saglabājušies tā laikmeta apbedījumi ar uzrakstiem arābu, sīriešu un latīņu valodās.[1] Savā laikā Cjuaņdžou osta bijusi kā Ķīnas atskaites punkts attāluma noteikšanai līdz citām zemēm.[2]

13. gadsimtā galvenās eksporta preces bija garšvielas, pērles un porcelāns. No Cjuaņdžou Marko Polo devās atpakaļceļā uz Eiropu. 15. gadsimtā Minu dinastijas izolacionisma laikā Cjuaņdžou panīka. Osta atdzima tikai 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski galvenās eksportpreces ir tēja, kampars, cukurs, indigo, tabaka, keramika, džuta un daži minerāli. Eksportē arī banānus, līčiju un rīsus. Galvenās rūpniecības nozares ir tekstilrūpniecība, mašīnrūpniecība, papīra rūpniecība un naftas ķīmiskā rūpniecība.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]