Dūkstu drudzenīte

Dūkstu drudzenīte; Gentianella uliginosa (Willd.) Börner
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Genciānu rinda (Gentianales)
Dzimta	Genciānu dzimta (Gentianaceae)
Ģints	Drudzenītes (Gentianella)
Suga	Dūkstu drudzenīte (Gentianella uliginosa)
Sinonīmi
	Gentiana uliginosa (Willd.)
	Dūkstu drudzenīte Vikikrātuvē

Dūkstu drudzenīte (latīņu: Gentianella uliginosa) ir augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, galvenokārt jūras piekrastē, kā arī mēreni mitrās pļavās, starpkāpu ieplakās, dažādās atmatās, parasti vietās ar skraju veģetāciju. Latvijā šī suga ir sastopama reti gandrīz visā valsts teritorijā, neiekļaujot austrumdaļu, pārsvarā jūras piekrastē. Daži autori to iekļauj rūgtās drudzenītes (Gentiana amarella) sastāvā kā pasugu Gentiana amarella. ssp. uliginosa.

Pļavu mēslošanas un meliorācijas dēļ izplatība samazinās, jo augs jutīgi reaģē uz biotopa pārmaiņām. Augu suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.^[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dūkstu drudzenīte ir viengadīgs, 5—15 cm garš lakstaugs ar stāvu, kailu stublāju, kurš parasti nezaro vai zaru maz. Stublājs sastāv no 1—3 posmiem, galotnes posms kopā ar ziedkātu ir vismaz tikpat garš vai garāks nekā stublāja pārējā daļa.

Auga lapas ir lancetiskas, sēdošas, 1—3 cm garas un 0,4—1 cm platas. Pie stublāja pamata lapu rozetes nav. Ziedam parasti ir 5 (dažreiz 4) kopā saaugušas kauslapas un vainaglapas. Stobrveidīgais vainags ir aptuveni kausa garumā. Vainaglapas ir zili violetas, 1—2 cm garas. Zieda rīklīte ir ar bārkstiņu vainagu. Auglis ir divvāršņu pogaļa. Zied augustā un septembrī.