Džakomo Čeruti

Vikipēdijas lapa
Džakamo Čeruti
Pašportrets. Pinacoteca di Brera, Milāna
Pilnais vārds Giacomo Ceruti
Dzimis 1698. gada 13. oktobrī
Miris 1767. gada 28. augustā (68 gadu vecumā)
Milāna, Hābsburgu monarhija
Tagad Karogs: Itālija Itālija
Tautība itālis
Nozares glezniecība
Mākslas virziens Baroks

Džakomo Čeruti (Giacomo Ceruti, dzimis 1698. gada 13. oktobrī Milānā, miris 1767. gada 28. augustā turpat) bija baroka laika itāliešu gleznotājs, kurš īpaši pazīstams kā žanra ainiņu un kluso dabu gleznotājs. Viņš nereti gleznoja klaidoņus un ubagus (pitocchi), tāpēc iemantoja pavārdu il Pitocchetto ("ubadzēns"). Čeruti darbojās Brešā, Venēcijā un Padujā.

1717. gadā Čeruti Milānā apprecējās un 1721. gadā apmetās Brešā. 1723. gadā viņš uzgleznoja trīs altārgleznas un četras freskas Rino di Sonico draudzes baznīcai; tās tomēr netiek uzskatītas par mākslinieciski augstvērtīgām. 1724. gadā viņš uzgleznoja Džovanni Marijas Fenaroli portretu, kas īpašs ar savu dabiskumu. Čeruti daudz gleznoja darbaļaudis (viņa darbu tematika raksturīga brāļiem Lenēniem, savukārt tehnikā viņš ietekmējies no Gislandi).

Gleznu izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]