Džakomo Čeruti

Džakamo Čeruti
Pašportrets. Pinacoteca di Brera, Milāna
Pilnais vārds	Giacomo Ceruti
Dzimis	1698. gada 13. oktobrī
Miris	1767. gada 28. augustā (68 gadu vecumā) Milāna, Hābsburgu monarhija Tagad Itālija
Tautība	itālis
Nozares	glezniecība
Mākslas virziens	Baroks

Džakomo Čeruti (Giacomo Ceruti, dzimis 1698. gada 13. oktobrī Milānā, miris 1767. gada 28. augustā turpat) bija baroka laika itāliešu gleznotājs, kurš īpaši pazīstams kā žanra ainiņu un kluso dabu gleznotājs. Viņš nereti gleznoja klaidoņus un ubagus (pitocchi), tāpēc iemantoja pavārdu il Pitocchetto ("ubadzēns"). Čeruti darbojās Brešā, Venēcijā un Padujā.

1717. gadā Čeruti Milānā apprecējās un 1721. gadā apmetās Brešā. 1723. gadā viņš uzgleznoja trīs altārgleznas un četras freskas Rino di Sonico draudzes baznīcai; tās tomēr netiek uzskatītas par mākslinieciski augstvērtīgām. 1724. gadā viņš uzgleznoja Džovanni Marijas Fenaroli portretu, kas īpašs ar savu dabiskumu. Čeruti daudz gleznoja darbaļaudis (viņa darbu tematika raksturīga brāļiem Lenēniem, savukārt tehnikā viņš ietekmējies no Gislandi).

Gleznu izlase

• 
  Klusā daba ar vistu, sīpolu un terakotas trauku (1750. gadi)
• 
  Veļas mazgātāja. (ap 1736)
• 
  Trīs ubagi. (ap 1736)
• 
  Zēns ar grozu. (ap 1745)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džakomo Čeruti.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)