Dažādvairodži

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dažādvairodži
Heterostraci Lankester, 1868
Dažādu heterostraku rekonstrukcijas.
Dažādu heterostraku rekonstrukcijas.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
Dažādvairodži Vikikrātuvē

Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase. Dzīvoja no augškembrija līdz augšdevonam.[1] Bija izplatīti Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Tās bija mazkustīgas saldūdens un jūras formas, planktonofāgi un bentofāgi. Tipiski dažādvairodžu pārstāvji bija pteraspidīdi (Pteraspididae) un psammosteīdi (Psammosteidae). Ir uzskats, ka dažādvairodži varētu būt žokļaiņu senči. Tie bieži kalpo kā vadfosilijas. Ir plaši pārstāvēti arī Latvijas silūra un devona nogulumos.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermenis plats un plakans, garums no dažiem centimetriem līdz metram un vairāk. Galva un rumpja priekšējā daļa ir klātas ar dažāda skaita un izmēra bruņu plātnēm, no kurām galvenās ir četras - muguras, vēdera un branhiālo (žaunu) plātņu pāra. Rumpja aizmugurējā daļa un aste ir kustīgi un klāti ar zvīņām. Ārējais skelets ir veidots no ādas zobu un valnīšu dentīna un bezšūnu kaula bruņu un zvīņu aspidīna. Astes spura ir hipocerkāla vai dificerkāla. Citu spuru nav. Abās pusēs ir septiņi žaunu maisi, kas, atšķirībā no telodontiem, uz ārpusi atveras ar kopēju žaunu atveri.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apakšklases kārtas[2]:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. E.Lukševičs, Mugurkaulnieku paleontoloģija, LU, Rīga, 1999.g., 17. lpp. ISBN 9984-516-54-7
  2. Nelson J. S., Grande T. C., Wilson M. V. H. Fishes of the World. — 5th ed. — Hoboken: John Wiley & Sons, 2016. — P. 26—29. — 752 p. — ISBN 978-1-118-34233-6.
  3. 3,0 3,1 Нельсон Д. С. Рыбы мировой фауны / Пер. 4-го перераб. англ. изд. Н. Г. Богуцкой, науч. ред-ры А. М. Насека, А. С. Герд. — М.: Книжный дом «ЛИБРОКОМ», 2009. — С. 75—76. — ISBN 978-5-397-00675-0.