Dace Meiere

Dace Meiere Personīgā informācija Dzimusi 1973. gada 17. aprīlī (46 gadi) Skrunda, Latvijas PSR (tagad Latvija) Tautība latviete

Literārā darbība Nodarbošanās tulkotāja

Dace Meiere (dzimusi 1973. gada 17. aprīlī, Skrundā) ir latviešu tulkotāja, pazīstama kā Umberto Eko un citu itāļu autoru darbu latviskotāja.

Biogrāfija

Dace Meiere studējusi LU Filoloģijas fakultātē (1991–1992), beigusi Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultāti (1995). Papildinājusies Sjēnas Universitātē Itālijā (1997). No 1997. līdz 2000. gadam LU Svešvalodu fakultātes Romāņu katedrā mācījusi itāļu valodu. Kopš 1996. gada publicē tulkojumus no itāļu un lietuviešu valodas. Par Umberto Eko "Rozes vārda" tulkojumu saņēmusi balvu kā 1998. gada labākā tulkotāja. 2014. gadā saņēmusi Literatūras gada balvu par K. Malapartes "Nolādētie toskānieši" tulkojumu, 2018. gadā nominēta šai balvai par itāļu rakstnieka Italo Kalvīno romāna "Neredzamās pilsētas" tulkojumu. 2019. gadā saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu par Andželas Naneti grāmatas "Mans vectēvs bija ķiršu koks" tulkojumu.

Nozīmīgākie tulkojumi: Umberto Eko romāni "Rozes vārds" (1998), "Fuko svārsts" (2001), "Bodolīno" (2002) un "Prāgas kapsēta" (2011), Alesandro Bariko "Zīds" (2001), "Okeāns Jūra" (2003), "Stikla pilis" (2004), Kristinas Sabaļauskaites "Silva rerum" (1–2, 2011–2012), Italo Kalvīno "Neredzamās pilsētas" (2017).