Dagnija Zigmonte

Vikipēdijas lapa
Dagnija Zigmonte
Personīgā informācija
Dzimusi 1931. gada 7. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 1997. gada 24. februārī (65 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece
Valoda Latviešu valoda
Augstskola Rīgas pedagoģiskais institūts

Dagnija Zigmonte (dzimusi 1931. gada 7. jūnijā Rīgā, mirusi 1997. gada 24. februārī Rīgā)[1] bija latviešu rakstniece un scenāriste.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1931. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas pilsētas Atgāzenes pamatskolā (Rīgas 45. pamatskolā, 1939—1946) un Rīgas 3. vidusskolā (1946—1950). Studēja Rīgas pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultātes Vācu nodaļā (1950—1954).[1] Strādāja žurnālos "Liesma", "Zvaigzne", "Dadzis", "Padomju Latvijas Sieviete".[2] 1956. gadā sāka publicēt savus darbus.[1] Rakstīja romānus, stāstu krājumus, bērnu grāmatas, atmiņu grāmatas, humoristiskus darbus. 1957. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. D. Zigmontes 1960. gada romānu "Jūras vārti" 1974. gadā ekranizēja, pēc vairākiem darbiem iestudēja teātra izrādes,[1] tie tulkoti vairākās citās valodās.[3]

Grāmatās "Gausīgais nazis" (1988) un "Nakts svilpotājs" (1993) Zigmonte apkopoja Ziemeļkurzemes teiku literārās apdares. Mirusi 1997. gada 24. februārī, apbedīta Raiņa kapos.[1] Dažus gadus pēc rakstnieces nāves tika izdota viņas dienasgrāmata "Dagnija".[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Saltais laiks" (1957)
  • "Bērni un koki aug pret sauli" (1959)
  • "Jūras vārti" (1960)
  • "Dod roku rītausmai" (1961)
  • "Ezera elpa" (1965)
  • "Ir jābūt Hovalingai" (1966)
  • "Hammurapi likumi" (1968)
  • "Raganas māju remontēs" (1969)
  • "Mārsils" (1969)
  • "Fragments" (1971)
  • "Zilo rūķu gals" (1973)
  • "Grāfienes Izabellas ērkšķainais ceļš" (1974)
  • "Teobalds, kurš visu zina labāk" (1974)
  • "Strazdu vakars" (1976)
  • "Lidotājs" (1978)
  • "Vanags pār Zāģeriešiem" (1979)
  • "Svešinieks" (1981)
  • "Savādi, ka snieg" (1981)
  • "Dižpurva dzērves" (1982)
  • "Laintu lāsts" (1984)
  • "Bites dzēliens" (1985)
  • "Zilais putns Idalgo" (1985)
  • "Reminiscences" (1986)
  • "Māja ar zaķa ausīm" (1987)
  • "Kāpura kāzas" (1988)
  • "Gausīgais nazis" (1988)
  • "Parāds" (1990)
  • "Barkarola" (1991)
  • "Nakts svilpotājs" (1993)
  • "Adieņi" (1—3, 1993—1994)
  • "Sieviete pie loga" (1995)
  • "Gaisa dārzi" (1997)
  • "Dagnija" (1—2, 1998—1999)

Filmu scenāriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zigmonte D. Reālā pasaulē un pasakā... Jaunās Grāmatas, 1978, 3;
  • Bražis E. Raksturi un problēmas Dagnijas Zigmontes prozā. Karogs, 1981, 6;
  • Rožkalne A. Dagnija Zigmonte. Latviešu rakstnieku portreti. 70.—80. gadi. Rīga, 1994;
  • Stabilitāte uz līgana šūpuļdēļa: [Saruna ar Dagniju Zigmonti]. Rožkalne A. Zvaigznes šūpolēs. Rīga, 1999.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 932. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «1931. gada 7. jūnijā». LA.lv. Skatīts: 2013. gada 19. janvārī.[novecojusi saite]
  3. «Dagnija Zigmonte (1931.7.VI - 1997.24.II)». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 19. janvārī.
  4. garamantas.lv[novecojusi saite] A. Rožkalne. Dagnija Zigmonte, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts