Pāriet uz saturu

Dendrolimus superans

Vikipēdijas lapa
Dendrolimus superans
Dendrolimus superans Butler, 1877
Dendrolimus superans
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
ApakškārtaSūcējsnuķaiņi (Glossata)
VirsdzimtaVērpēju virsdzimta (Lasiocampoidea)
DzimtaVērpēju dzimta (Lasiocampidae)
ApakšdzimtaLasiocampinae
ĢintsDendrolimus
SugaDendrolimus superans
Sinonīmi
  • Dendrolimus aino Matsumura, 1921
  • Dendrolimus albata Matsumura, 1926
  • Dendrolimus albida Matsumura, 1921
  • Dendrolimus albofascia Matsumura, 1921
  • Dendrolimus albolineatus Matsumura, 1921
  • Dendrolimus brunneata Matsumura, 1921
  • Dendrolimus brunneo-pallida Matsumura, 1921
  • Dendrolimus brunnescens Vnukowsky, 1926
  • Dendrolimus centro-zonalis Matsumura, 1926
  • Dendrolimus centropallida Matsumura, 1926
  • Dendrolimus concolorata Matsumura, 1921
  • Dendrolimus frequens Matsumura, 1926
  • Dendrolimus fusco-latifascia Matsumura, 1921
  • Dendrolimus fusilineata Matsumura, 1921
  • Dendrolimus ichinosawana Matsumura, 1926
  • Dendrolimus infuscata Matsumura, 1921
  • Dendrolimus isshikii Matsumura, 1921
  • Dendrolimus jezoensis Matsumura, 1917
  • Dendrolimus kiminensis Matsumura, 1926
  • Dendrolimus kurilensis Matsumura, 1926
  • Dendrolimus nigrescens Matsumura, 1926
  • Dendrolimus nigribasalis Matsumura, 1921
  • Dendrolimus nigrofasciata Matsumura, 1921
  • Dendrolimus nohirae Matsumura, 1921
  • Dendrolimus obsoleta Matsumura, 1921
  • Dendrolimus ochroleuca Nagano, 1917
  • Dendrolimus olivacea Matsumura, 1921
  • Dendrolimus pallescens Matsumura, 1921
  • Dendrolimus sibiricus Tschetverikov, 1908
  • Dendrolimus submarginata Matsumura, 1926
  • Dendrolimus tenuilinea Matsumura, 1921
  • Dendrolimus tomaiensis Matsumura, 1929
  • Eutricha dolosa Butler, 1881
  • Eutricha fentoni Butler, 1881
  • Eutricha zonata Butler, 1881
  • Odonestis superans Butler, 1877
Iedalījums
  • pasuga: Dendrolimus superans sibiricus (Tschetverikov, 1908)
  • pasuga: Dendrolimus superans superans (Butler, 1877)
Dendrolimus superans Vikikrātuvē

Dendrolimus superans ir zvīņspārņu suga no vērpēju dzimtas.

Dendrolimus superans sibiricus pasuga ir izplatīta Krievijā, Mongolijā, Kazahstānā, Ķīnā un Ziemeļkorejā, ka arī Ziemeļamerikā. Dendrolimus superans superans sastopama Krievijā un Japānā.

Pieaugušo īpatņu apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dendrolimus superans sibiricus tēviņu spārnu plētums ir 40–60 mm, mātītēm — 60–80 mm. Mātītes ir lielākas par tēviņiem; mātīšu ķermeņa garums sasniedz līdz 39 mm, bet tēviņu — līdz 31 mm. Apakšējiem spārniem nav zīmējuma un ir no gaiši brūnas līdz sarkanbrūnam; uz augšējiem spārniem frontāli ir trīs labi redzamās melnas šķērseniskas melnas līnijas un baltie traipi pa antemediālu līniju (pret krūtīm šīs trīs līnijas ir nosauktas par antemediālu, postmediālu un subterminālu līniju). Ir neizteikta krāsu variācija pieaugušiem īpatniem, kas saistītās populācijas ģeogrāfisko izplatību. Visparastākā augšējo spārnu nokrāsa tumši pelēcīga Krievijas rietumu populācijai. Austrumu Sibīrijas un Krievijas Tālajos Austrumos populācijai ir vienkrāsu brūni spārni. Populācijas ar melniem spārniem sastopamas Burjatijā un Altajā.[1] Dendrolimus superans superans taureņi ir līdzīgi Dendrolimus superans sibiricus, taču atšķiras ar lielāku spārnu plētumu: mātītēm spārnu plētums ir 80–110 mm (ķermeņa garums 28–45 mm), un tēviņiem — 70–75 mm (ķermeņa garums 24–37 mm).[1]

Preimaginālo stadiju apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olas ir iegarenas un ovālas, garumā 2,2 mm un apkārtmērā 1,9 mm. Tikko izdētas olas ir gaiši zaļas vēlāk pakāpeniski nobriestot paliek tumši. Mātītes dēj olas čupiņās uz lapām vai zariņiem.[1]

Dendrolimus superans sibiricus pēdēja kāpuru stadija ir mazāka par Dendrolimus superans superans pēdējas stadijas kāpuriem; Dendrolimus superans sibiricus pēdējas stadijas kāpuru garums ir 50–80 mm, Dendrolimus superans superans — 60–82 mm. Abām pasugām kāpuri ir mataini, ar izteikti ziliem matiņu čupiņām aiz pirmā un otrā krūšu segmenta.[1]

Dendrolimus superans sibiricus mātīšu kūniņa ir tumši brūna, 33–39 mm gara, 10–11 mm plaša; tēviņu kūniņa ir 28–34 mm gara. Kokons ir pelēks, līdz 70 mm garš, 12–15 mm plašs.[1] Dendrolimus superans superans pasugas kūniņa un kokons pēc ārēja izskata ir līdzīgi tiem Dendrolimus superans sibiricus pasugai.[1]

Dendrolimus superans ir agresīvs kaitēklis Ķīnā, kas nopietni kaitē jauniem un veciem mežiem.[2] Šī suga kaitē vairāk nekā 20 koku sugām, tai skaitā priedes (Sibīrijas ciedrupriede, Korejas ciedrupriede, klājeniskā ciedrupriede), baltegles (Sibīrijas baltegle, baltmizas baltegle, Sahalīnas baltegle), lapegles (Daurijas lapegle, Sibīrijas lapegle), egles (Sibīrijas egle, Picea ajanensis), sausserži (Kamčatkas sausserdis).

Sarcophaga albiceps gaļasmušas kāpuri medī lapkoku balteņa kāpurus.[3] Ir aprakstīti Dendrolimus superans parazitoīdi, kas parazitē uz tās olām: Anastatus japonicus (Eupelmidae), Telenomus gracilis, Telenomus tetratomus (Platygastridae), Trichogramma dendrolimi (Trichogrammatidae); uz kāpuriem un kūniņām parazitē Ooencyrtus pinicolus (Encyrtidae) un Rhogas dendrolimi (Eupelmidae).[4] Šī suga var arī inficēties ar dažām baktērijām (Bacillus dendrolimus, Bacillus thuringiensis), sēnītēm (Beaureria bassiana) un dažiem vīrusiem.[5]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Jesse A. Hardin & Alonso Suazo. New Pest Response Guidelines: Dendrolimus Pine Moths. United States Department of Agriculture, First Edition Issued 2012
  2. The CABI Encyclopedia of Forest. September, 2013. ISBN 9781780642369
  3. C. Pedro e Castro, M. D. García, M.I. Arnaldos & D. González-Mora. Sarcophagidae (Diptera) attracted to piglet carcasses including new records for Portuguese fauna. Graellsia, 66(2): 285-294. 2010. ISSN 0367-5041
  4. Zhao Jun Menga, Shan Chun Yana, Chuan Ping Yanga, Hu Jina & Xiao Hu. Behavioural responses of Dendrolimus superans and Anastatus japonicus to chemical defences induced by application of jasmonic acid on larch seedlings. Scandinavian Journal of Forest Research, Volume 26, Issue 1, 2011, pages 53-60. doi:10.1080/02827581.2010.533689
  5. European and Mediterranean Plant protection Organization (EPPO). 2005. Data sheets on quarantine pests. Bullentin OEPP/EPPO, 35(3): 1-438.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]