Dens Gērnijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dens Gērnijs
Dan Gurney
Dens Gērnijs 1970. gadā Zandvortā
Personas dati
Dzimis 1931. gada 13. aprīlī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Portdžefersona, Ņujorka, ASV
Miris 2018. gada 14. janvārī (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņūportbīča, Kalifornija, ASV
Pārstāvētā valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Formula 1 karjera
Sezonas 19591970
Sacīkstes 87
Čempiona tituli 0
Uzvaras posmos 4
Pjedestāli posmos 19
Pole position 3
Ātrākie apļi 6
Pirmās sacīkstes 1959. gada Francijas Grand Prix
Pirmā uzvara 1962. gada Francijas Grand Prix
Pēdējās sacīkstes 1970. gada Lielbritānijas Grand Prix
Pēdējā uzvara 1967. gada Beļģijas Grand Prix

Denjels Sekstons Gērnijs (angļu: Daniel Sexton Gurney; 1931. gada 13. aprīlis — 2018. gada 14. janvāris) bija ASV autosportists, sacīkšu automašīnu konstruktors un komandas īpašnieks. Viņš ir uzvarējis Formula 1, ASV Champ Car, NASCAR, Can-Am un Trans-Am čempionātu sacīkstēs.

Gērnijs ir pirmais braucējs, kurš ir uzvarējis vismaz vienu sacīksti Formula 1 (1962), NASCAR (1963) un ASV Champ Car sacīkstēs (1967). Kopš viņa to ir izdarījuši Mario Andreti un Huans Pablo Montoija. 1967. gadā, pēc uzvaras Lemānas 24 stundu sacīkstēs kopā ar E. Dž. Foitu, viņš spontāni izšļakstīja šampanieti. Šādu svinību veidu vēlāk pārņēma citi autosportisti.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīves sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dens Gērnijs piedzima 1931. gada 13. aprīlī Džona R. Gērnija un Romas Sekstones ģimenē Portdžefersonas ciematā Ņujorkas štatā.[1] Džons Gērnijs bija Hārvarda Biznesa skolas absolvents un līdz 1947. gadam bija Ņujorkas Metropolitan Opera vadošais bass.[2] Tiklīdz Dens pabeidza vidusskolu, Gērniju ģimene pārcēlās uz Riversaidas pilsētu Kalifornijas štatā. Viņa hobijs bija automašīnu komplektēšana. 19 gadu vecumā viņš pašbūvētā mašīnā sasniedza 222 km/h lielu ātrumu.[2] Korejas kara laikā viņš divus gadus dienēja ASV armijā.[3]

Formula 1[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gērnija automašīna pēc avārijas 1960. gada Nīderlandes Grand Prix

1957. gada rudenī Gērnijs pirmajā Riversaidas Grand Prix finišēja otrajā vietā, apsteidzot vairākus panākumiem bagātus braucējus. To redzējis, Ferrari automašīnu importētājs Ziemeļamerikā, Luidži Kineti, panāca, ka Gērnijs 1958. gadā piedalīsies Lemānas 24 stundu sacīkstēs kā viens no Ferrari pārstāvjiem. Braucot kopā ar Brūsu Kesleru, Gērnija ekipāža bija 5. vietā, līdz Keslers piedzīvoja avāriju. Labā snieguma dēļ Gērnijam tika piedāvāts 1959. gadā piedalīties Formula 1 pasaules čempionātā. Viņš piedalījās četros čempionāta posmos, divos no tiem kāpjot uz goda pjedestāla.

1960. gadā Gērnijs mainīja komandu un pievienojās British Racing Motors (BRM). Nīderlandes Grand Prix bremžu sistēmas defekta dēļ viņš piedzīvoja smagu avāriju, kuras rezultātā gāja bojā skatītājs. Gērnijs negadījumā salauza roku. 1961. gadā viņš kopā ar Jo Bonnīru pārstāvēja Porsche komandu. Viņš trīs no astoņiem posmiem pabeidza otrajā vietā, un kopvērtējumā ierindojās ceturtajā vietā. Francijas Grand Prix Gērnijs bija tuvu savai pirmajai uzvarai Formula 1 pasaules čempionātā, taču nolēma pēdējā aplī nebloķēt savu konkurentu Džankarlo Bageti, jo uzskatīja tādu rīcību par nesportisku.

Gērnija pirmā uzvara tika izcīnīta gadu vēlāk — 1962. gada Francijas Grand Prix. Tā ir Porsche vienīgā uzvara Formula 1 pasaules čempionātā kā konstruktoram. Gada beigās Porsche pameta čempionātu. Šajā periodā Gērnijs iepazinās ar Porsche sabiedrisko attiecību menedžeri Eviju Bucu (Evi Butz), ar kuru viņš vēlāk apprecējās.

1963. gadā Gērnijs kļuva par pirmo braucēju, kuru vairākkārtējais pasaules čempions Džeks Brebems nolīga savai Brabham Formula 1 komandai, pēc tam, kad Brebems pats bija aizvadījis sezonu kā komandas vienīgais braucējs. 1964. gada Francijas Grand Prix Gērnijs atkal kļuva par pirmo pilotu, kurš savai komandai ir izcīnījis uzvaru pasaules čempionāta posmā. Viņš Brabham komandu turpināja pārstāvēt līdz 1965. gada beigām, šajā laikā izcīnot vēl vienu uzvaru (1964. gada Meksikas Grand Prix).

1966. gadā Gērnijs pārstāvēja pats savu komandu — Anglo American Racers. Komanda pastāvēja trīs gadus un šajā periodā Gērnijs reti finišēja sacīkstēs, jo viņu bieži piemeklēja tehniskas problēmas. 1967. gada Beļģijas Grand Prix Gērnijs izcīnīja savu pēdējo un komandas vienīgo uzvaru Formula 1 pasaules čempionātā. Pēc Anglo American Racers darbības beigām Gērnijs piedalījās vēl tikai trijos pasaules čempionāta posmos 1970. gadā, pārstāvot McLaren komandu.

Citi čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paralēli dalībai Formula 1 pasaules čempionātā, Gērnijs no 1962. līdz 1970. gadam ik gadu piedalījās Indianapolis 500 sacensībās. No 1968. līdz 1970. gadam viņš trīs reizes sacīksti pabeidza labāko trijniekā: attiecīgi, 2., 2. un 3. vietā. 1969. gadā viņš nepiedalījās Formula 1 pasaules čempionātā, tā vietā aizvadot sezonu ASV Champ Car sacīkstēs un Can-Am čempionātā. Viņš kopā aizvadīja 28 Champ Car sacīkstes, 18 no tām sacīksti pabeidzot labāko desmitniekā, un septiņās no tām izcīnot uzvaru.

Gērnijs vairākkārt piedalījās Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Savus lielākos komandus viņš sasniedza, pārstāvot Kerrolla Šelbija komandu. 1967. gadā, viņš, braucot ar Ford GT40 vienā ekipāžā ar E. Dž. Foitu, izcīnīja uzvaru sacīkstē. Apbalvošanas ceremonijā viņš spontāni izšļakstīja šampanieti — tas vēlāk kļuva par populāru veidu, kā autosportā nosvinēt finišu labāko trijniekā.

1962. gadā Gērnijs pirmoreiz karjerā piedalījās NASCAR sacīkstē. Savus lielākos panākumus viņš guva Riverside 500 sacīkstē — tajā viņš izcīnīja visas piecas savas NASCAR uzvaras (1963., 1964., 1965., 1966. un 1968. gadā). 1970. gadā viņš aizvadīja savu atvadu sacīksti Riverside 500, kur izcīnīja 5. vietu. 1980. gadā viņš pēc desmit gadu pārtraukuma atgriezās, lai vēlreiz piedalītos šajā sacīkstē. Tās laikā viņš brauca 2. vietā, taču vēlāk bija spiests izstāties transmisijas defekta dēļ.

Komandas īpašnieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gērnijs 2008. gadā

Doma par komandas vadīšanu Gērnijam radās 1962. gadā, kad viņš kopā ar Kerrollu Šelbiju apsprieda amerikāņu sacīkšu komandas izveidi, ar mērķi sacensties ar Eiropas komandām. Šelbijs pārliecināja projektā iesaistīties riepu ražotāju Goodyear, jo līdz tam laikam ASV autosportā lielākos panākumus guva viņu konkurenti Firestone. 1965. gadā tika izveidota All American Racers komanda — nosaukumu ieteica Goodyear prezidents Viktors Holts.

Komanda vispirms piedalījās Indianapolis 500 sacensībās ar mērķi pārspēt Firestone komandas. Paralēli tam, sadarbībā ar Lielbritānijas dzinēju ražotāju Weslake, tika izveidota Anglo American Racers komanda, kura piedalījās Formula 1 pasaules čempionātā no 1966. līdz 1968. gadam. All American Racers turpināja piedalīties ASV Champ Car sacīkstēs līdz 1986. gadam. Komanda vēlāk atgriezās CART (agrākajā Champ Car), kur piedalījās no 1997. līdz 1999. gadam. Komanda ir vairākus gadus piedalījusies arī IMSA GT čempionātā un īslaicīgi Trans-Am.

Gērnijs bija komandas vienīgais īpašnieks un vadītājs no 1970. gada līdz 2011. gadam, kad vadītāja pienākumus pārņēma viņa dēls Džastins.[4]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dens Gērnijs nomira 2018. gada 14. janvārī no pneimonijas Ņūportbīčas pilsētā Kalifornijā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Clayton Moore. «Dan Gurney: All American Racer, Hero and Legend (angliski)». The Speed Journal. Skatīts: 2018. gada 16. janvārī.
  2. 2,0 2,1 Bill Bennett. «Dan Gurney: Racing’s Renaissance Man (angliski)». DieCastX, 2015. gada 23. martā. Skatīts: 2018. gada 16. janvārī.
  3. «2003 Hall Of Fame Inductees (angliski)». West Coast Stock Car Hall of Fame. Skatīts: 2018. gada 16. janvārī.
  4. «Dan Gurney talks about the new DeltaWing (angliski)». AutoWeek. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 16. janvārī.
  5. David Malsher. «Tribute to Dan Gurney, 1931-2018 (angliski)». Motorsport, 2018. gada 14. janvārī. Skatīts: 2018. gada 16. janvārī.