Diksona
| Diksona | |||
|---|---|---|---|
| pilsetciemats | |||
| Диксон | |||
 | |||
| |||
  Diksona  Diksona  Diksona | |||
| Koordinātas: 73°30′30″N 80°31′28″E / 73.50833°N 80.52444°EKoordinātas: 73°30′30″N 80°31′28″E / 73.50833°N 80.52444°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federālais apgabals | Sibīrijas federālais apgabals | ||
| Federācijas subjekts |
 Krasnojarskas novads | ||
| Dibināta | 1915 | ||
| Pilsētciemats kopš | 1956 | ||
| Augstums | 26 m | ||
| Iedzīvotāji (2018) | |||
| • kopā | 548 | ||
| Laika josla | UTC+7 (UTC+7) | ||
| Mājaslapa |
dikson-taimyr | ||
 Diksona Vikikrātuvē | |||
.png)
.png)
Diksona (krievu: Диксон) ir pilsētciemats Krievijas ziemeļos, Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu-Ņencu rajonā. Veido municipālo veidojumu «Diksonas pilsētas apmetne» (Городское поселение Диксон), kurā ietilpst Taimiras pussalas ziemeļu daļa un visas novadam piederošās salas Ziemeļu Ledus okeānā.[1] Izvietojies Taimiras pussalas ziemeļrietumos Karas jūras krastā un ir Krievijā vistālāk ziemeļos izvietotā apdzīvotā vieta ar pastāvīgiem iedzīvotājiem.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Diksona izvietojusies Jeņisejas estuāra ziemeļaustrumu krastā Pjotra Čičagova krasta rietumu galā. Pilsētciemats dalās divās daļā — vecākā Diksonas daļa izvietojusies Diksona salā, bet jaunākā — kontinenta piekrastē. Abas daļas atdala 1,5 km platais Vegas šaurums.
Diksona atrodas Arktiskā tuksneša joslā ar skarbu klimatu. Polārā diena ilgst no 5. maija līdz 10. augustam, bet polārā nakts — no 11. novembra līdz 1. februārim. Negatīva dienas vidējā temperatūra valda no septembra vidus līdz jūnija sākumam. Absolūtais temperatūras minimums −48,1 °C reģistrēts 1979. gada 7. februārī, bet absolūtais maksimums, 26,9 °C — 1945. gada 3. augustā. Janvāra vidējā temperatūra no −25 līdz −28 °C, bet jūlija — +3 līdz +8 °C. Sniega sega turas 270—290 dienas.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Diksona sala pomoriem zināma jau kopš 17. gadsimta. Lielās Ziemeļu ekspedīcijas laikā 1738. gadā tā nosaukta par Lielo Ziemeļaustrumu salu. Vēlāk dēvēta arī par Kuzjkina salu un Dolgiju.[3] 1875. gadā Ādolfa Nordenšelda ekspedīcija ar kuģi Proven apmeklēja Jeņisejas līci un vienu tā austrumu piekrastes līci nodēvēja par godu zviedru uzņēmējam un ekspedīcijas sponsoram Oskaram Diksonam. Vēlāk Diksona vārds tika attiecināts arī uz salu. Oficiāli Diksona salas nosaukumu apstiprināja 1894. gada Krievijas Hidrogrāfiskās ekspedīcijas vadītājs Andrejs Viļkickis.
Pirmo būvi — ogļu noliktavu — salā 1901. gadā uzcēla Krievijas Polārās ekspedīcijas vajadzībām. 1915. gadā salā tika paplašinātas ogļu noliktavas ledlaužiem Taimir un Vaigač, kā arī tika uzbūvēta radiostacija, kuras pirmais ziņojums 1915. gada 7. septembrī tiek uzskatīts par Diksonas dibināšanas datumu.[4] 1916. gadā tika ierīkota pastāvīga meteostacija,[5] kas pakāpeniski izauga par reģionālu hidrometeodienesta pārvaldi. Līdz pat 1930. gadiem meteostacijas vadītājs bija Diksonas augstākā amatpersona. 6 km uz ziemeļaustrumiem no Diksonas izvietojusies ģeofiziskā observatorija Kolba. 1929. gadā Diksonā izbūvēts lidlauks un tajā bāzējas pastāvīga polārās aviācijas vienība.[2]
1934. gadā kontinenta piekrastē iepretī salai tika izbūvēta osta un pie tās otra ciemata daļa — Jaunā Diksona (Новый Диксон).
1942. gada augustā pie Diksonas notika vācu kreisera Admiral Scheer uzbrukums, kas bija vienīgā vācu kaujas operācija Krievijā aiz Urāliem.[6]
1943. gadā atvērta skola. Pēc kara Diksona kļuva par galveno Arktikas izpētes ekspedīciju apgādes bāzi. Šeit atradās hidrogrāfijas un ģeoloģijas dienestu pārvaldes, Arktikas rietumu sektora jūras operāciju štābs, tika izvietotas vairākas karaspēka apakšvienības. 1956. gadā Diksonai piešķirts pilsētciemata statuss. 1980. gados iedzīvotāju skaits pārsniedza 5000.[7]
Pēc Arktikas izpētes programmu sašaurināšanas 1990. un 2000. gados notika strauja ekonomisko aktivitāšu un saistītā iedzīvotāju skaita samazināšanās. 2005. gadā tika pamesta ciemata daļa Diksona salā, kur palika tikai Diksonas lidosta un polārstacija, bet iedzīvotāji pārcelti uz Jauno Diksonu. Kontinentālajā daļā darbojas pašvaldība, vidusskola, bērnudārzs, bibliotēka, muzejs, slimnīca, pasts, termoelektrocentrāle, osta; izvietota robežapsardzes karaspēka apakšvienība.[8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Администрация г.п. Диксон. Общие сведения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. augustā. Skatīts: 2020. gada 4. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 «Энциклопедия Красноярского края. Поселок Диксон». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. maijā. Skatīts: 2020. gada 4. februārī.
- ↑ Последний порт. Как остров Кузькин стал столицей Арктики
- ↑ «Администрация г.п. Диксон. ПАМЯТНЫЕ ДАТЫ И СОБЫТИЯ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. augustā. Skatīts: 2020. gada 4. februārī.
- ↑ polarpost.ru Диксон
- ↑ «Диксон: обыкновенная Арктика. Часть II». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. februārī. Skatīts: 2020. gada 4. februārī.
- ↑ Dikson - Russia's Arctic "capital"
- ↑ Заложники севера
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Diksona.- Диксон. Границы льда
- Севернее 73-й широты: посёлок Диксон Arhivēts 2021. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Диксон — самая северная обитаемая часть России
- On the Edge of the Snow: Life in the Northernmost Settlement in Russia
|