Pāriet uz saturu

Dita Lūriņa

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dita Lūriņa-Egliena)
Dita Lūriņa
Dita Lūriņa
Dita Lūriņa 2012. gadā
Dzimusi 1978. gada 16. aprīlī (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Liepāja, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktrise, raidījumu vadītāja
Dzīvesbiedrs Mārtiņš Egliens
Bērni dēls un meita

Dita Lūriņa-Egliena (dzimusi Dita Lūriņa 1978. gada 16. aprīlī Liepājā)[1] ir latviešu aktrise un teātra režisore, arī raidījumu vadītāja. Darbojas Latvijas Nacionālajā teātrī.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ditas Lūriņas tēvs ir aktieris un režisors Valdis Lūriņš, māte — Liepājas teātra aktrise Marita Lūriņa-Stelmakere.[2] Dita Lūriņa ir precējusies ar aktieri Mārtiņu Eglienu.[3]

2000. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju.[1]

Kopš 2000. gada ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise.[4] Kopš 2002. gada ir Teātra darbinieku savienības locekle.[5] Vairākkārt ir tikusi nominēta Spēlmaņu nakts balvai dažādās nominācijās: 2000. gadā — Labākā jaunā skatuves māksliniece par Natašas lomu diplomdarbā "Trīs māsas", 2001. gadā — Labākā jaunā skatuves māksliniece par Maijas lomu ("Maija un Paija"), 2002. gadā — Labākā jaunā skatuves māksliniece par Annas lomu ("Sfinksa"), 2009. gadā — Gada aktrise par soloprogrammu "Sapnis par Brodveju", 2010. gadā — Gada aktrise par Antonijas lomu ("Skroderdienas Silmačos"), 2011. gadā — Gada aktrise otrā plāna lomā par Dollijas lomu ("Anna Kareņina"), 2017. gadā — Gada aktrise par Elzas lomu izrādē "Sieviete" un Trīnes lomu izrādē "Trīne".[6]

Filmējusies vairākos seriālos, tai skaitā "Neprāta cena", "UgunsGrēks",[7] "Būt mīlētai",[8] "Eņģeļu māja".[9]

Jau studiju laikā pastiprināti interesējusies par teātra režiju, kam profesionāli pievērsusies kopš 2019. gada.[10] Bijusi režisore trijām izrādēm: "Tango bez asinīm" Nacionālajā teātrī, "Ķiršu dārzs" Liepājas teātrī un 2021. gada izrādei "Ferdinands un Luīze" Nacionālajā teātrī.[11]

2017. gada 18. novembrī apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru.[12]

Lomas teātrī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
  • Mare (M. Zālīte, J. Lūsēns — "Indriķa hronika", 2000)
  • Maija (A. Brigadere "Maija un Paija", 2001)
  • Anna (M. Zālīte, J. Lūsēns — "Sfinksa", 2001)
  • Sniegbaltīte (brāļi Grimmi — "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", 2001)
  • Rīna (A. Pleijele — " Rīt būs atkal jauna diena", 2001)
  • Dace (J. Jurkāns — "Viņš taču ir muļķis", 2002)
  • Ieviņa (R. Blaumanis — "Skroderdienas Silmačos", 2002)
  • Helēna (E. Labišs — "Salmu cepurīte", 2002)
  • Zāra (R. Blaumanis — "Skroderdienas Silmačos", 2002)
  • Eva-Lota Lisandere (A. Lindgrēna — "Superdetektīvs Blumkvists", 2003)
  • Ieva (I. Ābele — "Dzelzszāle", 2003)
  • Poļina (A. Ostrovskis — "Ienesīga vieta", 2003)
  • Marija (R. Šeridans — "Mēlnesības skola", 2004)
  • Baiba (Rainis — "Pūt, vējiņi!", 2004)
  • Maša (A. Arbuzovs — "Cietsirdīgās spēles", 2005)
  • Asnate (Rainis — "Jāzeps un viņa brāļi", 2005)
  • Marianna (Moljērs — "Tartifs", 2007)
  • Sandra (Z. Liepiņš, A. Manfelde — "Adata", 2007)
  • Mērija (Ē. Vilsons — "Pīles lidojums klusumā", 2008)
  • Kerija (R. Pauls, J. Peters — "Kerija. Retrospekcija", 2008)
  • Alīda Ieviņa (M. Zālīte — "Lācis", 2009)
  • Marija (Z. Liepiņš, K. Dimiters — "Vadonis", 2009)
  • Ditas Lūriņas muzikālā programma "Sapnis par Brodveju", 2009
  • Karolīne (E. fon Horvāts — "Kazimirs un Karolīne", 2010)
  • Reza (R. Pauls, I. Ābele, L. Langa "Leo. Pēdējā bohēma", 2010)
  • Antonija (R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 2010)
  • Darja Aleksandrovna (Dollija) (Ļ. Tolstojs "Anna Kareņina", 2010)
  • Pirtnieka Mārieta (Ā. Purmalis "Ādama stāsts", 2011)
  • Kleopatra Ļvovna Mamajeva (A. Ostrovskis "Arī gudrinieks pārskatās", 2011)
  • Gudula ("Parīzes Dievmātes katedrāle", 2012)
  • Kārina Pāsa (A. H.Tammsāre "Zeme un mīlestība", 2012)
  • Kaspariusa kundze (Ē. Kestners "Trīs vīri kūrortā", 2012)
  • Reičela Arbetnote (O.Vailds "Sieviete, kura nav uzmanības vērta", 2013)
  • Sieviete, Biruta, Klodija (J.Sudrabkalns, B.Skujeniece "Trubadūrs uz ēzeļa", 2013)
  • Liduvina, Augusto virēja (M. de Unamuno "Migla", 2014)
  • Valērija / Ē. fon Horvāts "Vīnes meža stāsti", 2015/
  • Balta lapa, Prostitūta, Diāna Filibera/ T. Manns "Avantūrista grēksūdze", 2015/

Lomas seriālos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 253. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. ↑ «Spotnet profils». Spotnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. augustā. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  3. ↑ «Ditas Lūriņas vīrs atklāj patiesību par attiecībām ģimenē». Kasjauns.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. martā. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  4. ↑ «LNT profils». Teatris.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 2. maijā. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  5. ↑ «Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». Makslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  6. ↑ Dita Lūriņa[novecojusi saite] Latvijas Nacionālais teātris
  7. ↑ «Dita Lūriņa uz mūžiem pamet "UgunsGrēku"». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. decembrī. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  8. ↑ «Zeltiņa un Lūriņa spēlēs jaunā TV seriālā». Kasjauns.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. martā. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  9. ↑ «LTV sāk rādīt jauno seriālu "Eņģeļu māja"». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. martā. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  10. ↑ Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi. «Dita Lūriņa».
  11. ↑ la.lv. «Bliezt ar lielgabalu, nevis pašaudīties. Intervija ar režisori un Nacionālā teātra aktrisi Ditu Lūriņu».
  12. ↑ Rīgas pilī 2017. gada 18. novembrī pasniegti augstākie valsts apbalvojumi[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dita_Lūriņa&oldid=4062931"