Dmitrijs Debelka

Vikipēdijas lapa
Dmitrijs Debelka
Дзмітрый Дебелка
Personas dati
Dzimis 1976. gada 7. janvārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 2022. gada 24. februārī (46 gadu vecumā)
Augums 190 cm
Svars 130 kg
Izglītība
Universitāte Baltkrievijas Valsts Fiziskās kultūras universitāte (2003)
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Grieķu-romiešu cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (2000)
Medaļas 1 (1 bronzas)
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes 6 (1994, 1995, 1999, 2001, 2002, 2003)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Olimpiskās spēles
Bronza Sidneja 2000 līdz 130 kg

Dmitrijs Debelka (baltkrievu: Дзмітрый Уладзіміравіч Дебелка; dzimis 1976. gada 7. janvārī, miris 2022. gada 24. februārī) bija baltkrievu grieķu-romiešu stila cīkstonis, 2000. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs, Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais sporta meistars.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar cīņas sportu Dmitrijs Debelka sāka nodarboties 1978. gadā. Viņš uzvarēja 1994. gada pasaules čempionātā junioriem un 1995. gada pasaules čempionātā jauniešiem. Viņa treneris bija Vladimirs Koncevenko.

2003. gadā Debelka absolvēja Fiziskās audzināšanas un sporta akadēmiju (tagad Baltkrievijas Valsts Fiziskās kultūras universitāte). Divkārtējs čempions (1996, 1997) un pasaules čempionātu sudraba medaļnieks studentu vidū.

2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sidnejā viņš cieta vienīgo zaudējumu pusfinālā pret 20. gadsimta labāko grieķu-romiešu cīkstoni, trīskārtējo olimpisko čempionu, deviņkārtējo pasaules čempionu Aleksandru Kareļinu no Krievijas, pēc tam cīņā par trešo vietu pārspēja Izraēlas cīkstoni Juriju Jevseičiku un ieguva bronzas medaļu.

2003. gadā Dmitrijam Debelka tika diagnosticēts glomerulonefrīts, kas neļāva viņam piedalīties 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Viņam 2006. gadā tika veikta nieru transplantācija.[2]

Pēc sporta karjeras pabeigšanas viņš vairākus gadus nodarbojās ar mazo biznesu, taču saprata, ka tas nav priekš viņa, tad noīrēja sporta zāli un sāka trenēt zēnus no septiņu gadu vecuma.[3]

Galveno sacensību rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Komanda Svara kategorija Vieta
2004. gada vasaras olimpiskās spēles Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 125 kg 3

Pasaules čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Valsts Svara kategorija Vieta
1994. gada pasaules čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 16
1995. gada pasaules čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 13
1999. gada pasaules čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 16
2001. gada pasaules čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 13
2002. gada pasaules čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 120 kg 16
2003. gada pasaules čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 120 kg 11

Eiropas čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Valsts Svara kategorija Vieta
1994. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 9
1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 11
1998. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 5
1999. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 6
2000. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 130 kg 11
2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 120 kg 11
2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā Karogs: Baltkrievija Baltkrievija līdz 120 kg 5

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais sporta meistars (2000)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Дебелко Дмитрий Владимирович» (krievu). Белорусская Федерация Борьбы. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-01. Skatīts: 2020-10-28.
  2. «Бронзовый призер Олимпийский игр в Сиднее Дмитрий ДЕБЕЛКО: «На руках была лицензия в Афины, и тут диагноз - отказала почка»» (krievu). Комсомольська правда. 2008. gada 18. oktobris. Skatīts: 2020-10-28.[novecojusi saite]
  3. «Жизнь после спорта. Дмитрий Дебелка: мальчиков в секцию борьбы приводят мамы» (krievu). Прессбол-онлайн. 03. marts 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-18. Skatīts: 2020-10-28.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]