Dobais rumpucis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dobais rumpucis
Helvella lacunosa
Dobais rumpucis
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsAsku sēnes (Ascomycota)
ApakšnodalījumsKaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina)
KlaseKaussēnes (Pezizomycetes)
ApakšklaseKaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae)
KārtaKaussēņu rinda (Pezizales)
DzimtaRumpuču dzimta (Helvellaceae)
ĢintsRumpuči (Helvella)
SugaDobais rumpucis (H. lacunosa)
Dobais rumpucis Vikikrātuvē

Dobais rumpucis (Helvella lacunosa) ir Latvijā reti sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugu 1777. gadā aprakstījis skotu naturālists Džons Laitfūts (John Lightfoot) kā Helvella mitra.[1] Pašreizējo nosaukumu devis zviedru botāniķis Adams Afzeliuss 1783. gadā.[2]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobais rumpucis šķērsgriezumā
  • Cepurīte: Parasti tumši pelēka vai zilganpelēka līdz gandrīz melnai, tomēr ir sastopami arī gaišpelēki un pat bālgani eksemplāri. Jauna ieliekta, vecumā daivaina, sedlveidīga ar brīvām malām. Apakšdaļa gluda, pelēka vai pelēkbrūna. Augstums ar kātiņu 2—5 cm, reti līdz 10 cm, garums un platums — līdz 5 cm. Mīkstums gaiši pelēks vai balti pelēks.
  • Kātiņš: Tumši pelēks vai cepurītes krāsā. Dobumains, sadalīts kamerās. Ar izlocītām dziļām krunkām un bedrēm. Garums 2—6 cm, resnums 1—2,5 cm.
  • Sporas: plati eliptiskas, vienšūnas, bezkrāsainas, nobirums balts, ar vienu lielu eļļas pilienu, 15—21/9,5—13,5 µm.[3]
  • Aski: 230—260x15—17 µm, cilindriski.
  • Parafīzes bezkrāsainas, pavedienveidīgas, galotnes virzienā paplašinās līdz 5 µm.[4]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eksemplārs ar izteiktām daivām

Saprofīts, bet iespējami veido mikorizu.[5] Aug atklātās vietās, kā ceļmalas un veci izdegumi, pa vienai vai grupās. Avotu domas par to, kādu koku mežos šie rumpuči sastopami, ir ļoti atšķirīgas. Latvijā no maija līdz septembrim. Viena no pasaulē visizplatītākajām rumpuču sugām.[6][3]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jana Kopsa dobā rumpuča zīmējums XIX gadsimtā

Ēdams tikai pēc novārīšanas un ūdens noliešanas, nenovārīts ir indīgs. Ir ziņas, ka suga satur tai radniecīgajām bisītēm raksturīgo indi giromitrīnu.[7][8] Daži iesaka kātiņus gatavot atsevišķi.[3]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišā forma līdzīga krokainajam rumpucim, atšķirama pēc gludās cepurītes apakšdaļas (krokainajam tā viegli pūkaina). Citiem Latvijas rumpučiem ir gluds kātiņš.[9]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lightfoot, John. Flora Scotica: or, a systematic arrangement, in the Linnaean method, of the native plants of Scotland and the Hebrides. 2. London: B. White. p. 1047.
  2. Afzelius, Adam (1783). "Helvella lacunosa". Kungl. Svenska Vetenskapsakademiens Handlingar. 2 (in Swedish). 4: 304.
  3. 3,0 3,1 3,2 Arora, David (1986). Mushrooms demystified: a comprehensive guide to the fleshy fungi (2nd ed.). Berkeley: Ten Speed Press. pp. 815–16. ISBN 0-89815-169-4.
  4. Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
  5. Kuo, M. (2012, August). Helvella lacunosa. MushroomExpert.Com
  6. Thomas Laessoe (1998). Mushrooms (flexi bound). Dorling Kindersley. ISBN 0-7513-1070-0.
  7. Science direct: Helvella: Birgit Puschner DVM, PhD, DABVT, in Small Animal Toxicology (Third Edition), 2013
  8. Fungi.lv - dobais rumpucis
  9. I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 493. lpp.