Dobeles Valsts ģimnāzija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dobeles Valsts ģimnāzija
Dobele State Gymnasium.jpg
Ģimnāzijas ēka (2005)
Atrašanās vieta
Dzirnavu iela 2, Dobele, Karogs: Latvija Latvija
Informācija
Skolas tips Valsts ģimnāzija
Dibināta 1922
Direktors Inese Didže
Mājaslapa

Dobeles Valsts ģimnāzija ir centrālā,vispārējās vidējās izglītības iestāde Dobelē. Atrodas Dzirnavu ielā 2 Dobelē. Pašreizējā skolas direktore ir Inese Didže. 2017./2018. mācību gadā ģimnāzijas 7. - 12. klasēs mācījās 379 skolēni.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirmās ziņas par izglītības iespējām Dobelē ir atrodamas jau 1664. gada skolu vizitācijas dokumentos.

Skolas nosaukumu maiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1922. - 1927. Dobeles pilsētas vidusskola.
  • 1927. - 1940. Dobeles pilsētas reālā ģimnāzija (saīsināti - Dobeles pilsētas ģimnāzija).
  • 1940. - 1942. Dobeles valsts vidusskola.
  • 1942. - 1952. Dobeles valsts ģimnāzija.
  • 1952. - 1965. Dobeles 1. vidusskola.
  • 1965. - 1990. Roberta Eihes vispārizglītojošā politehniskā darba vidusskola ar ražošanas apmācību (saīsināti Dobeles R. Eihes vidusskola).
  • 1990. - 1995. Dobeles 1. vidusskola.
  • 1995. - 2003. Dobeles pilsētas ģimnāzija.
  • no 2003. gada Dobeles Valsts ģimnāzija.

Pirmās brīvvalsts gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1921. gada 7. janvārī Dobeles pilsētas dome pieņēma lēmumu atvērt pilsētas vidusskolu.
  • 1922. gada 15. martā tika dibināta Dobeles pilsētas ģimnāzija, kad tika parakstīts līgums starp Izglītības Ministriju un Dobeles pilsētas valdi. Mācības uzsāka 17 jauniešu.
  • 1938. gada 12. jūnijā tika iemūrēts pamatakmens tagadējai ģimnāzijas ēkai. 15. jūnijā Dobeles 11. kājnieku pulks uzdāvināja skolai karogu.
  • Otrā pasaules kara gados jaunuzceltajā skolas ēkā vācu armija ierīkoja slimnīcu karaspēka vajadzībām.
  • Tikai 1944. gadā tika atjaunota skolas darbība.

Padomju varas gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. gs. 50. - 60. gados skolā sāka darboties radiomezgls, dažādi pulciņi, dramatiskie kolektīvi. Vēlākajos gados skolēniem bija iespēja piedalīties arheoloģiskajos izrakumos Dobeles senkapos un zemgaļu senpilsētā.
  • 1961./62. māc. gadā notika Dobeles 1. vidusskolas apvienošana ar Dobeles astoņgadīgo skolu.

Neatkarības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1991. gada 24. maijā tika iesvētīts atjaunotais Dobeles ģimnāzijas karogs.
  • 1997. gadā notika ģimnāzijas reorganizācija, atdalot sākumskolas un pamatskolas klases, izveidojot Dobeles vidusskolu un Dobeles pilsētas ģimnāziju kā divas atsevišķas mācību iestādes.
  • 2003. gadā 26.jūnijā skola ieguva Valsts ģimnāzijas statusu, balstoties uz skolēnu augstajiem mācību rezultātiem.

Šodien ģimnāzija seko novitātēm izglītības jomā, mācību procesā iesaistot inovatīvas pieejas pedagoģijā un IT sasniegumus.

Direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jēkabs Kamols (1922.-1926.)
  • Ernests Francmanis (1926.-1935.)
  • Jānis Jirgens (1935.-1946.)
  • Jānis Miesnieks (1946.-1950.)
  • Erna Veiskate (1950.-1953.)
  • Sigurds Ziemelis (1953.)
  • Žanis Zobens (1953.-1961.)
  • Bruno Jansons (1961.-1965.)
  • Jānis Skrupskis (1965.-1967.)
  • Oļģerts Zanders (1967.-1968.)
  • Valda Lasmane (1968.-1974.)
  • Laimonis Kublinskis (1974.-1985.)
  • Jānis Nemme (1985.-1994.)
  • Guntis Safranovičs (1994.- 2003.)
  • Gundega Bicūze (2003.- 2008.)
  • Inese Didže (no 2008.)

Izglītības programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programma.
  • vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma.
  • vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.
  • vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dobeles Valsts ģimnāzija uzrāda augstus vērtējumus centralizētajos eksāmenos - 2016. gadā 69,1% (valstī - 49,9%), kas bija 10. labākais rādītājs.
  • Skolu mācību sasniegumus novērtē arī citas institūcijas - Draudzīgā aicinājuma fonda Skolu reitingā 2016. gada kopvērtējumā nominācijā “ģimnāzijas” pilsētu grupā iegūta 1. vieta Latvijā.
  • laikraksta “Neatkarīgā” reitingā “Skolu 100” iegūta 5. vieta,
  • 2016. gadā Rīgas Stradiņa universitātes pateicība par izcili sagatavotiem, zinošiem un mērķtiecīgiem jaunajiem studentiem.
  • 2015. gadā iegūta Latvijas Universitātes “Skolu balva 2015” par kvalitatīvi sagatavotiem jauniešiem studijām.
  • 2014. gadā projektā Samsung Skola nākotnei piešķirts iedvesmojošākās komandas tituls un valsts izglītības satura centra Atzinības raksts par piedāvātajiem inovatīvajiem risinājumiem mācību procesa daudzveidošanā.
  • DVĢ JDK „Solis” – augstākā pakāpe 2013. gada XXV Vispārējo Latviešu Dziesmu un XV Deju svētku deju kolektīvu skatē B1 grupā; I pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novadu izglītības un kultūras iestāžu deju skatē gatavojoties 2015. gada XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; I pakāpe 2014. gada Dobeles deju apriņķa skatē, Auces novada pašvaldības Atzinības raksts par 2013. gada Dziesmu un Deju svētku ieskandināšanas koncertu; LR Kultūras ministrijas Pateicība par veikumu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas stiprināšanā; I pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novadu izglītības un kultūras iestāžu deju skatē, I pakāpe deju skatē, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, Tērvetes novada domes pateicība par piedalīšanos Zemgaļu svētku koncertā „Saule grieza zobentiņu” (2011); Auces novada domes pateicība par piedalīšanos Deju nakts koncertā (2011); I pakāpe deju skatē gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010); Latvijas Valsts Prezidenta pateicība (2010).
  • DVĢ JDK „Vērdiņš” – I pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novadu izglītības un kultūras iestāžu deju skatē (2014); I pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novadu izglītības un kultūras iestāžu deju skatē (2013).
  • DVĢ vokālajam ansamblim - augstākā pakāpe Vokālās mūzikas konkursā „Balsis” (2014)
  • DVĢ puišu ansamblis KPTT - 3. vieta vīru vokālo ansambļu kategorijā Latvijas XXV VISPĀRĒJO LATVIEŠU DZIESMU UN XV DEJU svētku konkursā (2013).
  • DVĢ meiteņu vokālajam ansamblim – I. pakāpe vokālās mūzikas konkursā „Balsis” (2012).
  • DVĢ 7.-9. klašu meiteņu vokālajam ansamblim – I. pakāpe konkursā gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010).
  • DVĢ 10.-12. klašu meiteņu vokālajam ansamblim - I. pakāpe konkursā gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010).
  • DVĢ 10.-12. klašu zēnu vokālajam ansamblim - I. pakāpe konkursā gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010).
  • DVĢ JK “Sadziedis” - Zelta diploms koru konkursā XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros (2015), I. pakāpe Dobeles, Auces un Tērvetes novada izglītības iestāžu koru skatē (2013), I. pakāpe Dobeles apriņķa koru skatē (2012), I. pakāpe koru konkursā, gatavojoties X Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem (2010)
  • DVĢ 11. klases skolēniem - II. pakāpe par literāro uzvedumu „Vienpadsmit par Latviju” Skatuves runas un literāro uzvedumu konkursā Zemgalē (2014)
  • DVĢ komandai – II. vieta svešvalodu konkursā VĢ „Valstis un valodas” (2014), III. vieta Latvijā patriotiskajā spēlē „Jaunie Rīgas sargi” (2012).
  • DVĢ 9. klases skolēnam Jānim Skrebelam – I. vieta „Dienas” erudīcikas konkursā „Kas notiek” (2010).
  • DVĢ 12. klases skolēns Reinis Vējiņš izvirzījās starptautiskajā finālā debatēs vācu valodā „Jugend debattiert” (2014).
  • Iznāca DVĢ jauno autoru darbu grāmata – almanahs „Jaunie spārni” (2014)
  • Par Zemgales reģiona Zinātniski pētnieciskās konferences laureātiem ar tiesībām studēt ārpus konkursa par valsts finansējumu Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguva D. Rudava, I. Pitkēviča, J.O. Darčiks, K. Eglītis, S. Baļa (2014), Elvisa Katrīna Lambrekse, Nils Meļķerts, Igors Smolkins.

Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Deju kolektīvi: “Solis” (10.-12.klases) un “Vērdiņš” (7.-9.klases).
  • Kori: “Sadziedis” (10.-12.klases) un “Dzirkstele” (7.-9.klases).
  • Ansambļi: KPTT (puiši), “Rota” un “Vēja spārni” (meitenes).
  • Literāri projekti (dažādu vecumu skolēniem sniedz iespēju izkopt oratora mākslu un padziļināti apgūt latviešu un pasaules literatūru ar drāmas metodēm).
  • Sporta spēles (atsevišķi puišiem un meitenēm 7.-12.klasēs).
  • Ģitāristu ansamblis (gan iesācējiem, gan tādiem, kuri jau mācījušies vairākus gadus).
  • Debates (10.-12.klasēm).
  • Virvju grupa (iespējams apgūt alpīnisma pamatus).
  • Prakstisko fiziķu pulciņš (8.-9.klasēm).

Tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zinību diena.
  • Iesvētības.
  • piedalkīšanās Pirmās palīdzības sacensības.
  • Veco ļaužu diena (paciņu gādāšana).
  • Pensionēto skolotāju sveikšana (apsveikumu gatavošana).
  • Visapsaules putras diena ar putras vārīšanu (veselīga uztura popularizēšana).
  • piedalīšanās spēlē “Gudrs, vēl gudrāks” (Prāta spēļu ietvaros).
  • “Sargā savu tēvu zemi” militāri-patriotisks konkurss 10.klašu audzēkņiem.
  • Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts koncerts 18.11.
  • Ziemassvētku pasākums un balle.
  • Ziemassvētku koncerti (koru koncerts, deju kolektīvu koncerts).
  • Barikāžu piemiņas ugunskurs.
  • Žetonu vakars 12.klasēm un vecākiem.
  • Publiskās runas konkurss.
  • Teātra diena un pasākumi dažādu autoru piemiņai.
  • Atdzejošanas konkurss valsts ģimnāzijām svešvalodās.
  • Atskaites koncerts vecākiem.
  • Pēdējā zvana svētki.
  • Izlaidums.
  • Klašu mācību ekskursijas visa gada garumā.
  • Absolventu salidojums (ik pēc 5 gadiem).

Skolēnu Padomes (SP) organizētie pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sporta diena.
  • Skolotāju diena.
  • Halovīnu mošķu balle.
  • Ziemassvētku durvju rotāšana.
  • Modes skate.
  • Valentīndienas balle.
  • “Bleķa talants” (videokonkurss).
  • Eiropas diena un “Eirodīts”.
  • Skolas pavasara pārgājiens.
  • SP īstenots projekts “Zaļā klase" (mācīšanās iespēja brīvā dabā).

Atbalsts klasēm un skolēnu vecākiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Klašu mācību ekskursijas visa gada garumā.
  • Kultūras iestāžu apmeklējums (teātri/koncerti/ sporta pasākumi).
  • Pārgājieni.
  • Darbs vides labiekārtošanai un sakopšanai (sadarbībā ar Latvijas valsts meži un dabas parku Tērvetē ).
  • Klašu sadraudzības vakari.
  • DJIVC tematiskās nodarbības.
  • Tikšanās ar vērtīgiem un Latvijā pazīstamiem cilvēkiem.
  • Vecāku sapulces.
  • Atvērto durvju dienas.
  • Kopīgas lekcijas.
  • Tematisku dekoru izgatavošana ģimnāzijas kafejnīcai.

Valsts līmeņa tradicionāli apmeklētie pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Patriotiskā spēle “Jaunie Rīgas sargi”.
  • Ziemassvētku kauss Bauskā (vidusskolas grupas deju kolektīvam).
  • ZZ čempionāts.
  • Valstis un valodas.
  • Uguns pavēlnieks.
  • Dziesmu un deju svētki skolēniem un pieaugušajiem.

Akcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Makulatūras vākšanas akcija.
  • “Veco ļaužu diena” – labdarības pasākums.
  • Ziedojumi suņu patversmei.
  • Piedalīšanās apkārtnes sakopšanā /Lielā talka.
  • programma “Skolas piens”.
  • programma “Skolas auglis”.

Cita svarīga informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalība starptautiskos projektos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. - 2016.gadā ģimnāzija īsteno starptautiskus projektus:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]