Jānis Jirgens

Jānis Jirgens
	Jānis Jirgens 1942. gadā
	Dobeles pilsētas vecākais
	Amatā; 1938. gada 1. novembris — 1940. gada 17. jūnijs
Prezidents	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Ernests Vanags
Pēctecis	Kārlis Verners
Dzimšanas dati	1871. gada 23. maijā; "Naglas", Kastrānes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1948. gadā (76—77 gadu vecumā); Latvijas PSR, Padomju Savienība (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedrs(-e)	Emīlija Jirgens
Profesija	Pedagogs
Reliģija	Luterticība

Jānis Jirgens (1871—1948) bija latviešu pedagogs, filologs un politiķis, kurš no 1938. gada 9. decembra līdz Latvijas okupācijai ieņēma Dobeles pilsētas vecākā amatu. Bijušais tautskolu direktors un viens no Daugavpils Valsts skolotāju institūta dibinātājiem un tā pirmais direktors.

Biogrāfija

Dzimis 1871. gada 23. maijā Kastrānes pagasta "Naglās" zemnieka Kārļa Jirgena un Līzes Jirgenes (dzim. Lasmanis) ģimenē, kā vecākais triju bērnu ģimenē.^[1] Attāls psihologa Dr. Rūdolfa Jirgena radinieks. Skolas gaitas viņš sāk Kastrānes pagasta skolā, bet vēlāk Suntažu draudzes skolā un 1892. gadā beidz Kuldīgas tautskolotāju semināru. Pēc tam kā tautskolotājs strādā Limbažu draudzes skolā un par skolas pārzini Vainižu un Svētciema pagastu skolās un Rosbeķu 2. kl. ministrijas skolā. 1905. gada revolūcijas laikā Jirgens emigrējis uz Franciju, bet vēlāk devies uz Šveici, kur strādājis par pedagogu. No 1906. gada līdz 1909. gadam studējis Grenobles Universitātē un saņēmis bakalaura grādu Franču valodas filoloģijā. ^[2] 1909. gadā viņš ierodas Krievijā. Sākumā strādā par tautskolotāju Somijas hercogistē, bet vēlāk iegūstot Krievijas ģimnāziju skolotāja tiesības, viņš strādā par vācu un franču valodas pasniedzēju Žitomiras komercskolā, vēlāk ķeizara Nikolaja II tirdzniecības skolā Pēterburgā.

1921. gadā Jirgens atgriezās Latvijā un sācis darbu Izglītības ministrijā par tautskolu inspektoru, ieņemot Ilūkstes apriņķa tautskolu inspektora amatu. Pēc tam ministrija komandē viņu uz Daugavpili noorganizēt Daugavpils skolotāju institūtu, kur sākumā izpilda arī direktora amatu. 1922. gadā Jirgens tiek iecelts par tautskolu direktora biedru, bet 1927. gadā par tautskolu direktoru un šo amatu izpilda līdz 1934. gada rudenim, kad viņš pārņem Zaļenieku ģimnāzijas direktora amatu. 1932. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžnu ordeni.^[3]

Zaļenieku ģimnāzijai likvidējoties, paklausa Dobeles pilsētas valdes lūgumam un kļūst par direktoru Dobeles pilsētas ģimnāzijā, pārņemot amatu no Ernesta Francmaņa. Kā direktors Jānis Jirgens ticis augsti godāts un slavēts. Jirgena vadības laikā nostiprinās ģimnāzijas finansiālais stāvoklis un ar valsts pabalstu skola var paplašināt savas telpas. Jānis Jirgens vadīja gan Dobeles vēstures pētīšanas biedrību, gan Dobeles pilsētas revīzijas komisiju. Papildus tam direktors arī bija Dobeles latviešu biedrības valdē un stipri iestājās par latviešu biedrības nama celšanu. Pēc pilsētas galvas Ernesta Vanaga atkāpšanās, par jauno pilsētas galvu 1938. gada 9. decembrī Iekšlietu ministrija izraudzīja Jāni Jirgenu. Pilsētas galvas amatu Jirgens apvieno ar direktora darbu. Pēc Padomju Savienības okupācijas Jirgenu atlaiž no amata, bet pēc Vācijas Reiha okupācijas Jirgenu amatā atgriež. 1942. gada sākumā no amata atkāpjas.^[4]

Ģimnāzijas direktora amatā viņš paliek līdz 1946. gadam. Mirst 1948. gadā, apglabāts Rīgas Meža kapos.^[5]

Atsauces

Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ernests Vanags	Dobeles pilsētas vecākais 1938. gada 9. decembris — 1940. gada 17. jūnijs	Pēctecis: Kārlis Verners

[1] «1871 Dz Cf L M (latv.,vācu)». raduraksti.arhivi.lv.

[2] «Jānis Jirgens». timenote.info.

[3] ttps://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:228959%7Carticle:DIVL399%7Cquery:jaunatnes%20audzin%C4%81t%C4%81ja%20jubileja%20

[4] ttps://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:96827%7Carticle:DIVL716%7Cquery:JAUNATNES%20AUDZIN%C4%80T%C4%80JA%20JUBILEJA%20

[5] «CEMETY - Kapu pārvaldības un informācijas izplatīšanas pakalpojums». www.cemety.lv.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]