Jānis Jirgens
| Jānis Jirgens | |
|---|---|
|
Jānis Jirgens 1942. gadā | |
| Dobeles pilsētas vecākais | |
|
Amatā 1938. gada 1. novembris — 1940. gada 17. jūnijs | |
| Prezidents | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Ernests Vanags |
| Pēctecis | Kārlis Verners |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1871. gada 23. maijā "Naglas", |
| Miršanas dati |
1948. gadā (76—77 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Emīlija Jirgens |
| Profesija | Pedagogs |
| Reliģija | Luterticība |
Jānis Jirgens (1871—1948) bija latviešu pedagogs, filologs un politiķis, kurš no 1938. gada 9. decembra līdz Latvijas okupācijai ieņēma Dobeles pilsētas vecākā amatu. Bijušais tautskolu direktors un viens no Daugavpils Valsts skolotāju institūta dibinātājiem un tā pirmais direktors.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
Dzimis 1871. gada 23. maijā Kastrānes pagasta "Naglās" zemnieka Kārļa Jirgena un Līzes Jirgenes (dzim. Lasmanis) ģimenē, kā vecākais triju bērnu ģimenē.[1] Attāls psihologa Dr. Rūdolfa Jirgena radinieks. Skolas gaitas viņš sāka Kastrānes pagasta skolā, bet vēlāk Suntažu draudzes skolā un 1892. gadā beidza Kuldīgas tautskolotāju semināru.
Pēc tam kā tautskolotājs strādāja Limbažu draudzes skolā un par skolas pārzini Vainižu un Svētciema pagastu skolās un Rosbeķu 2. kl. ministrijas skolā. 1905. gada revolūcijas laikā Jirgens emigrējis uz Franciju, bet vēlāk devies uz Šveici, kur strādājis par pedagogu. No 1906. gada līdz 1909. gadam studējis Grenobles Universitātē un saņēmis bakalaura grādu Franču valodas filoloģijā.[2]
1909. gadā viņš ieroadās Krievijā. Sākumā strādāja par tautskolotāju Somijas hercogistē, bet vēlāk, iegūstot Krievijas ģimnāziju skolotāja tiesības, viņš strādāja par vācu un franču valodas pasniedzēju Žitomiras komercskolā, vēlāk ķeizara Nikolaja II tirdzniecības skolā Pēterburgā.
1921. gadā Jirgens atgriezās Latvijā un sācis darbu Izglītības ministrijā par tautskolu inspektoru, ieņemot Ilūkstes apriņķa tautskolu inspektora amatu. Pēc tam ministrija komandēja viņu uz Daugavpili noorganizēt Daugavpils skolotāju institūtu, kur sākumā izpildīja arī direktora amatu. 1922. gadā Jirgens tika iecelts par tautskolu direktora biedru, bet 1927. gadā par tautskolu direktoru un šo amatu izpildīja līdz 1934. gada rudenim, kad viņš pārņēma Zaļenieku ģimnāzijas direktora amatu. 1932. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžnu ordeni.[3]
Zaļenieku ģimnāzijai likvidējoties, paklausīja Dobeles pilsētas valdes lūgumam un kļuvapar direktoru Dobeles pilsētas ģimnāzijā, pārņemot amatu no Ernesta Francmaņa. Kā direktors Jānis Jirgens ticis augsti godāts un slavēts. Jirgena vadības laikā nostiprinājās ģimnāzijas finansiālais stāvoklis un ar valsts pabalstu skola varēja paplašināt savas telpas. Jānis Jirgens vadīja gan Dobeles vēstures pētīšanas biedrību, gan Dobeles pilsētas revīzijas komisiju. Papildus tam direktors arī bija Dobeles latviešu biedrības valdē un stipri iestājās par latviešu biedrības nama celšanu. Pēc pilsētas galvas Ernesta Vanaga atkāpšanās, par jauno pilsētas galvu 1938. gada 9. decembrī Iekšlietu ministrija izraudzīja Jāni Jirgenu. Pilsētas galvas amatu Jirgens apvienoja ar skolas direktora darbu. Pēc Padomju Savienības okupācijas Jirgenu atlaida no amata, bet pēc Vācijas Reiha okupācijas amatā atgrieza. 1942. gada sākumā no amata atkāpjas.[4]
Ģimnāzijas direktora amatā viņš palika līdz 1946. gadam. Miris 1948. gadā, apglabāts Rīgas Meža kapos.[5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «1871 Dz Cf L M (latv.,vācu)». raduraksti.arhivi.lv.
- ↑ «Jānis Jirgens». timenote.info.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 7. augustā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 7. augustā.
- ↑ «CEMETY - Kapu pārvaldības un informācijas izplatīšanas pakalpojums». www.cemety.lv.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ernests Vanags |
Dobeles pilsētas vecākais 1938. gada 9. decembris — 1940. gada 17. jūnijs |
Pēctecis: Kārlis Verners |