Roberts Eihe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Roberts Eihe
Roberts Eihe
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 12. augustā
Dobeles pagasta "Avotiņi", Kurzemes guberņa , Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1940. gada 2. februārī (49 gadi)
Komunarkas masu kapi pie Maskavas (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis

Kārlis Roberts Eihe (1890-1940) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs. LSPR valdības pārtikas komisārs (1919), Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas loceklis, CK Politbiroja locekļa kandidāts (1935). PSRS Zemkopības tautas komisārs (1937). Piedalījās Lielā terora laika "tīrīšanas" akcijās Sibīrijā līdz pats tika apcietināts, spīdzināts un nogalināts. Reabilitēts 1956. gadā.

Latvijas PSR laikā Roberta Eihes vārdā bija nosaukts traleris un Dobeles 1. vidusskola.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1890. gada 12. augustā Dobeles pagasta "Avotiņos" (tagad Krimūnu pagastā[1]) zemnieka Indriķa Eihes un Anlīzes Eihes ģimenē. 1904. gadā beidza Dobeles sākumskolu, 1905. gada revolūcijas laikā iestājās LSDSP un no 1906. gada strādāja par zelli Veinberga darbnīcā Jelgavā. 1907. gada viņu apcietināja, bet atbrīvoja pēc diviem mēnesiem pierādījumu trūkuma dēļ. 1908. gadā ievēlēts par Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Jelgavas organizācijas komitejas locekli. Pēc atkārtotas apcietināšanas 1908. gada beigas Eihe emigrēja uz Lielbritāniju, strādāja par kurinātāju uz kuģiem un Skotijas ogļu šahtās. 1911. gadā atgriezās dzimtenē, sociāli aktīvi darbojās LSD Rīgas organizācijā, arodbiedrībā "Āmurs", biedrībā "Izglītība", kooperatīvu biedrībā "Produkts". 1914. gadā viņu ievēlēja LSD Centrālkomitejā, no jauna apcietināja un 1915. gadā izsūtīja trimdā uz Jeņisejas guberņas Kanskas apriņķa Čerevjanskas pagastu. Izbēga no trimdas un slēpās ar svešu uzvārdu līdz Februāra revolūcijai, kad atgriezās Rīgā un tika ievēlēts par Rīgas Strādnieku deputātu padomes locekli.

1918. gada janvārī Vācijas okupācijas iestādes viņu arestēja, bet jūlijā viņš devās uz Maskavu. 1919. gadā atgriezās Latvijā, bija LSPR valdības pārtikas komisārs, pēc tam atkal devās uz Krieviju, kur strādāja Čeļabinskas guberņas pārvaldes orgānos.

1921. gadā piedalījās 3. Kominternes kongresā, līdz 1924. gadam strādāja KSPFR Pārtikas Tautas komisariātā, pēc tam bija Sibīrijas novada izpildkomitejas priekšsēdētājs (1925-1929), pēc tam Rietumsibīrijas novada VK(b)P pirmais sekretārs. 1930. gada viņu ievēlēja par Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālkomitejas locekli, CK Politbiroja locekļa kandidātu (1935).[2] 1937. gadā Eihi iecēla par PSRS Zemkopības tautas komisāru un Novosibirskas apgabala VK(b)P Pirmo sekretāru. Viņš organizēja Lielā terora "tīrīšanas" akcijas Sibīrijā. 1937. gadā troika, kuras sastāvā bija Roberts Eihe, represēja 34 872 cilvēkus, apsūdzot tos kā dažādu pretpadomju organizāciju (Белогвардейско-монархическая организация РОВС, Сибирский филиал Трудовой Крестьянской партии, Церковно-монархическая повстанческая организацая un citu) biedrus[3].

1938. gada 29. aprīlī Eihi apcietināja sakarā ar apsūdzību spiegošanā un piederībā "latviešu fašistiskajai (kontrrevolucionārajai) organizācijai". Pratināšanās neatzina savu vainu par spīti spīdzināšanām. Pēc 1954. gadā dotajām NKVD 1. specdaļas vadītāja L. Baštakova liecībām Eihe tika sists ar gumijas nūjām, bet uz jautājumu "atzīsti, ka esi spiegs?" atbildējis "neatzīstu". Pēc piecām piekaušanas reizēm viņam iztecēja viena acs. Tikai tad, kad Berija pārliecinājās, ka atzīšanos spiegošanā no Eihes neizdosies iegūt, viņu pavēlēja nošaut.[4] Nāvessodu izpildīja Komunarkas masu kapos pie Maskavas 1940. gada 2. februārī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Krimūnu pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. janvārī. Skatīts: 2012. gada 26. decembrī.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 44. lpp.
  3. Папков С. А. Сталинский террор в Сибири. Новосибирск, 1997. С. 219—220. (krieviski)
  4. Алексей Тепляков. "Применение извращённых методов…" (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]