XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki
	Logotips
Norises vieta	Rīga, Latvija
Svinību laiks	2013. gada 30. jūnijs — 7. jūlijs

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notika no 2013. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam.^[1] Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet "Daugavas" stadionā notika Deju svētku četri koncerti. Arēnā "Rīga" skanēja vokāli simfoniskās mūzikas koncerts.

Galvenais svētku režisors bija Uģis Brikmanis, bet svētku noslēguma koncerta scenārija autore bija rakstniece Nora Ikstena.

Koncepcija un svētku logo[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku moto bija "Gaisma līgo Latvijā".^[2] Svētku atslēgas vārdi bija Līgo — lai top! Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un pats galvenais — gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Šo svētku vienojošie vārdi — Gaisma līgo Latvijā.^[3]

Svētku vizuālās identitātes konkursā uzvarējusi ideja "Skaņu vijums vainagā", kas paredz iespēju katram Latvijas iedzīvotājam radīt savu logo — nopīt savu Dziesmu un deju svētku vainagu, pēc izvēles nodziedot kādu no piedāvātajām Līgo tautasdziesmām. No radītās skaņas īpaši izstrādāts datora algoritms "sapīs" lietotājam unikālu vainagu.^[4]

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vokāli simfoniskās mūzikas koncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vokāli simfoniskās mūzikas koncerts notika 3. jūlija vakarā arēnā "Rīga". Koncertā apvienojās četri simfoniskie orķestri — Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālas Operas orķestris un "Sinfonietta Rīga", piedalījās arī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", kamerkoris "Ave Sol", Latvijas Nacionālās Operas koris un 20 labākie Latvijas amatierkori. Pirmajā daļā izpildīja klasiskos latviešu komponistu darbus, otrajā — Latvijas jauno mūziku, kā arī Džuzepes Verdi un Riharda Vāgnera operu korus.^[5]

Svētku gājiens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku noslēguma pasākumu programmu ievadīja svētku dalībnieku gājiens un Lielo balvu pasniegšana pie Brīvības pieminekļa. Balvas no Valsts prezidenta Andra Bērziņa, ministru prezidenta Valda Dombrovska, kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas rokām saņēma labākie deju, vokālie un instrumentālie kolektīvi.

Noslēguma koncerts "Līgo"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noslēguma koncerts notika 7. jūlija vakarā Mežaparka Lielajā estrādē. Kopkorī piedalījās 240 jauktie kori, 79 sieviešu kori, 28 vīru kori, 42 senioru kori, 26 ārzemju latviešu kori, 12 viesu kolektīvi, 30 tautas deju kolektīvi, 37 pūtēju orķestri, Nacionālo Bruņoto spēku orķestris, profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", Latvijas Universitātes pūtēju orķestris, J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, jauniešu pūtēju orķestris "Auseklītis", Rīgas Doma kora skolas zēnu koris, Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas zēnu koris, Pūces etnogrāfiskais orķestris, "Auļi", T. Loei un M. Hernandez Giraldi ar perkusijas skolas "Ritma karavāna" audzēkņiem.^[6]

Atklājot noslēguma koncertu, Valsts prezidents Andris Bērziņš cita starpā sacīja, ka "Tagad atkal dziedam un dejojam savā Latvijā, savā dārgajā tēvzemē. Dziesmu un deju svētki ir mūsu grandiozākais mākslas darbs, dārgums, kas pieder mums visiem un kam visi esam piederīgi, Dziesmu svētkos visi pasaules latvieši atkal ir kopā."^[7]

Koncerta repertuārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmai šodien liela diena (Pēteris Barisons), Dievs, svētī Latviju (Baumaņu Kārlis), Svētī debesīs šo zemi (Zigmars Liepiņš), Ar dziesmu dzīvībā (Pēteris Plakidis), Latvijā (Pēteris Barisons), Upe un cilvēka dzīve (Jāzeps Vītols), Senatne (Emīls Dārziņš), Ziemeļblāzma (Jāzeps Vītols), Lūgšana (Imants Kalniņš), Tev mūžam dzīvot, Latvija (Jānis Mediņš), Dzīvības mūžīgais vārds (Raimonds Pauls), Brīvība (Ēriks Ešenvalds), Kalējs (Jāzeps Vītols), Mūžam zili (Emīls Dārziņš), Bij' man vienas rozes dēļ (Emiļa Melngaiļa apd.), Mūžu mūžos būs dziesma (Valters Kaminskis), Rozēm kaisu istabiņu (Oļģerta Grāvīša apd.), Caur sidraba birzi gāju (Jura Vaivoda apd.), Es meitiņa kā smildziņa… (Jēkabs Graubiņš), Moseņ, zeileit viesti nesa (Ilonas Rupaines apd.), Es bij meita (Kārlis Lācis), Saule auda audekliņu (Andra Sējāna apd.), Lokatiesi, mežu gali (Emiļa Melngaiļa apd.), Vai tādēļ nedziedāju (Jura Vaivoda apd.), Dod Dieviņi (Raimonds Tiguls), Pūt, vējiņi (Imanta Ramiņa apd.), Gaismeņa ausa (Ilonas Rupaines apd.), Līgo (Ārija Šķepasta apd.), Neba maize pate nāca (Selga Mence), Kālabadi galdiņami (Jevgeņija Ustinskova apd.), Saule brida rudzu lauku (Ilonas Rupaines apd.), Kas dziedāja Jāņu nakti (Uģis Prauliņš), Jāņuvakars (Emilis Melngailis), Augu nakti (Valts Pūce), Līgo saule vakarāi (Riharda Skultes apd.), Jāņu dziesma (Arturs Maskats), Svinēšanas dziesma (Uģis Prauliņš), Saule, Pērkons, Daugava (Mārtiņš Brauns), Gaismas pils (Jāzeps Vītols), Dvēseles dziesma (Ēriks Ešenvalds).

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētkos piedalījās 40 600 dalībnieki no 603 deju kolektīviem, 388 koriem un 224 vokālajiem ansambļiem^[8] un tos apmeklēja ap 500 000 skatītāju.^[9] Deju lieluzvedumā "Tēvu laipas" piedalījās 14 764 dejotāji.^[10] Noslēguma koncertā Mežaparkā piedalījās apmēram 15 400 dziedātāji, 700 dejotāji un 1200 pūtēju orķestru mūziķi.