Dovženko kinostudija

Dovženko kinostudija
Dovženko kinostudija
Tips	valsts uzņēmums
Darbības joma	kino
Dibināts	1925
Galvenais birojs	Kijiva, Ukraina
Produkti	kinofilmas, televīzijas filmas
Tīmekļa vietne	Dovženko kinostudija

Dovženko kinostudija (ukraiņu: Національна кіностудія художніх фільмів імені О. Довженка) ir Ukrainas, agrāk padomju kinostudija Kijivā, kas 1957. gadā tika nosaukta padomju filmu producenta un režisora Oleksandra Dovženko vārdā. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu studija kļuva par Ukrainas valdības īpašumu. 2000. gadā filmu studijai piešķīra valsts uzņēmuma statusu.^[1]

Kinostudijas vēsture

Kinostudiju izveidoja 20. gadsimta 20. gados. Visukrainas fotokino direktorāts 1925. gadā paziņoja par kinorūpnīcas celtniecības projektu. No 20 pretendentiem izvēlējās Valeriana Rikova projektu. Rikovs vadīja arhitektu grupu, kas sastāvēja no Kijivas Mākslas institūta Arhitektūras nodaļas studentiem. Kinostudijas celtniecība sākās 1927. gadā. Tā tolaik bija lielākā Ukrainas PSR kinostudija. Lai gan pēc gadu ilgušas celtniecības filmēšanas paviljoni joprojām nebija pabeigti, filmu ražošana jau bija sākta. Studijās atrodas daudzas piemiņas plāksnes ievērojamo filmu producentu piemiņai, kas kādreiz šeit strādājuši. Vienam no filmu paviljoniem dots nosaukums Ščorsivskis, jo tur savu filmu "Ščorss" uzņēma Oleksandrs Dovženko. Šo studijas laukumu izmanto kā muzeju.^[2]

Kinostudijas pirmā filma bija režisora Aksela Lundina un operatora A. Meinesa mēmā filma Ванька и „Мститель“ (1928). Filmēšana sākās 1927. gada 12. oktobrī un notika naktīs, jo dienas laikā turpinājās paviljonu būvniecība. 1929. gadā Dziga Vertovs uzņēma filmu "Cilvēks ar kinokameru" (Человек с киноаппаратом). 1929. gadā tika uzņemtas jau desmit filmas. Pirmo ukraiņu skaņu filmu "Ivans" (Иван, 1932) uzņēma Oleksandrs Dovženko. Kinostudijā strādājuši arī daudzi citi talantīgi režisori — Arnolds Kordijs, Pavlo Doļina, Leonīds Lukovs, Ivans Kavaleridze, Ihors Savčenko, Favsts Lopatinskis; operatori — Danilo Demutskis, Jurijs Jekelčiks, Mikola Topči, Jozefs Rona, I. Šekers, Oleksis Pankratjevs; rakstnieki — Mikola Bažans, Oleksandrs Korņičuks, Hordijs Brasiuks, V. Okhrimenko. Tas ietekmēja darbu skaitu un kvalitāti, kā arī filmu žanru dažādību. Kopš 1930. gada kino nonāca valsts kontrolē un kalpoja komunisma ideoloģijas izplatīšanai iedzīvotāju vidū. Tomēr 1930. gadi Kijivas filmu fabrikai bija nozīmīgi veidošanās gadi. Sākotnējais studijas nosaukumu Украинфильм nomainīja uz Kijivas kinostudija. Pēc Oleksandra Dovženko nāves 1957. gadā kinostudiju pārsauca par Dovženko kinostudiju. Savulaik kinostudijas alejas malā pēc Dovženko rīkojuma tika iestādīts ābeļdārzs.^[3]

1941. gada oktobrī studiju evakuēja uz Taškentu, kur tā turpināja savu darbību līdz Kijivas atbrīvošanai. Vācu okupācijas laikā Kijivā studijas telpas izmantoja kā ražošanas bāzi Ukrainas Kino biedrības propagandas filmu veidošanai.

Kopš 1987. gada darbojas studija "Debija", kas specializējas jauno režisoru debijas filmu uzņemšanā.

2009. gada decembrī kompleksā tika atvērta ukraiņu filmu digitālās restaurācijas studija.^[4]

Dovženko nacionālā kinostudija ir uzņēmums ar pilnu tehnoloģisko ciklu. Līdztekus savu filmu uzņemšanai filmu studija sniedz pakalpojumus citām kino un televīzijas kompānijām to filmu producēšanā.

Nozīmīgākās filmas

Padomju Savienība

1929: "Cilvēks ar kinokameru" (Человек с киноаппаратом), režisors Dziga Vertovs (dokumentālā filma)
1930: "Zeme" (Земля), režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
1932: "Ivans" (Иван), režisors Oleksandrs Dovženko
1935: "Aerograda" (Аэроград), režisors Oleksandrs Dovženko
1939: "Šcorss" (Щорс), režisors Oleksandrs Dovženko (dokumentālā filma)
1941: "Bohdans Hmeļnickis" (Богдан Хмельницкий), režisors Ihors Savčenko (vēsturiska filma)
1951: "Tarass Ševčenko" (Тарас Шевченко), režisors Ihors Savčenko (biogrāfiska filma)
1960: Вдали от Родины, režisors Oleksijs Švačko (spiegu filma)
1961: За двумя зайцами, režisors Viktors Ivanovs (komēdija)
1963: Королева бензоколонки, režisors Mikola Lituss and Oleksijs Mišurins (komēdija)
1965: "Aizmirsto senču ēnas" (Тіні забутих предків), režisors Sergejs Paradžanovs (vēsturiska filma)
1965: Криниця для спраглих, režisors Jurijs Iļenko (sirreālisms)
1967: "Andromedas miglājs", režisors Jevgeņijs Šerstobitovs (zinātniskā fantastika)
1968: Анничка, režisors Boriss Ivčenko
1970: "Baltais putns ar melno zīmi" (Білий птах з чорною ознакою), režisors Jurijs Iļenko
1972: Пропала грамота, režisors Boriss Ivčenko (komēdija)
1973: "Kaujā dodas tikai veči" (В бой идут одни «старики»), režisors Leonīds Bikovs (vēsturiska filma)
1976: Аты-баты, шли солдаты..., režisors Leonīds Bikovs (vēsturiska filma)
1976: Тревожный месяц вересень, režisors Leonīds Osika (vēsturiska filma)
1979: "Pilota Pirksa tests", režisors Mareks Piestraks
1980: Ярослав Мудрый, režisors Grigorijs Kokans (vēsturiska filma)
1981: Така пізня, така тепла осінь, režisors Ivans Mikolajčuks
1988: Новые приключения Янки при дворе короля Артура, režisors Viktors Gress

Ukraina

1991: Голод-33, režisors Oless Jančuks
1991: Чудо в краю забуття, režisors Natālija Motuzko
1995: Атентат — осіннє вбивство в Мюнхені, režisors Oless Jančuks
1995: Москаль-чарівник, režisors Mikola Zasiejevs-Rudenko
1997: Приятель небіжчика, režisors Vjačeslavs Krištofovičs
2000: Нескорений, režisors Oless Jančuks
2001: Молитва за гетьмана Мазепу, režisors Jurijs Iļenko
2002: Чорна Рада, režisors Mikola Zasiejevs-Rudenko
2004: Залізна Сотня, režisors Oless Jančuks
2008: Владика Андрей, režisors Oless Jančuks
2008: Закон, režisors Vitālijs Potrukhs (īsfilma)
2009: Хай Бог розсудить їх ..., režisors Jevgeņijs Hvorostjanko (īsfilma)
2012: Гайдамака, režisors Romans Sinčuks (īsfilma)
2012: Метелик, režisors Maksims Buņickis
2012: Мамо, я льотчика люблю!, režisors Oleksandrs Ignatuša
2013: Красна Маланка, režisors Dmitro Suhoļitkijs-Sobčuks
2015: Загублене місто, režisors Vitālijs Potrukhs

Atsauces

↑ Peter Rollberg. Historical Dictionary of Russian and Soviet Cinema. US : Rowman & Littlefield, 2009. 191–194. lpp. ISBN 978-0-8108-6072-8.
↑ «Кино и цирк: призрак приватизации». ЗЕРКАЛО НЕДЕЛИ. Skatīts: 2023. gada 13. maijs.
↑ «История нашего кино: Киностудия им. А. Довженко». www.domkino.tv. Skatīts: 2023. gada 13. maijs.
↑ Studio for digital restoration of Ukrainian films opens in Kyiv, Interfax-Ukraine (December 17, 2009)

Ārējas saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dovženko kinostudija.
Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)

[1] Peter Rollberg. Historical Dictionary of Russian and Soviet Cinema. US : Rowman & Littlefield, 2009. 191–194. lpp. ISBN 978-0-8108-6072-8.

[2] «Кино и цирк: призрак приватизации». ЗЕРКАЛО НЕДЕЛИ. Skatīts: 2023. gada 13. maijs.

[3] «История нашего кино: Киностудия им. А. Довженко». www.domkino.tv. Skatīts: 2023. gada 13. maijs.

[4] Studio for digital restoration of Ukrainian films opens in Kyiv, Interfax-Ukraine (December 17, 2009)

[1]

[2]

[3]

[4]