Dracēnas
| Dracēnas Dracaena, (Vand. ex L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Kārta | Asparāgu rinda (Asparagales) |
| Dzimta | Asparāgu dzimta (Asparagaceae) |
| Ģints | Dracēnas (Dracaena) |
| Sinonīmi | |
| |
 Dracēnas Vikikrātuvē | |
Dracēnas jeb pūķkoki[1] (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints,[2] kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas. Dracēnu sugu lielākā daļa aug Āfrikas tropu un subtropu joslā, dažas sugas Āzijā, viena — Centrālamerikā.[3]
Vairākas dracēnu sugas ir iecienīti mājas augi, un tās var tikt audzētas visur, kur ir pietiekami siltas ziemas. Šie augi gandrīz nekad neuzzied, ja netiek turēti ārpus telpām.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģinti pirmo reizi aprakstīja itāļu dabas zinātnieks Domeniko Vandelli 1768. gadā.[4] 2009. gadā APG III sistēma (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) dracēnas iedalīja asparāgu dzimtā. Iepriekš tās piederēja dzelmiršu dzimtai vai agavju dzimtai, vai kopā ar kordilīnēm bija izdalītas atsevišķā dracēnu dzimtā Dracaenaceae.[5]
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dracēnu jeb pūķkoku latīniskā nosaukuma pamatā ir dažu sausieņu sugu sveķainās piensulas īpašība kļūt sarkanai saskarē ar gaisu, tā izraisot nepamatotas asociācijas par "pūķa asiņu" tematiku.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dažādu izmēru augi, taču vienīgi dažas sugas — D. americana, D. arborea, D. cinnabari, D. draco, D. ombet un D. tamaranae — līdzinās kokiem, sasniedzot 20 m garumu. Šīs dracēnas ārēji atgādina koku ar lapu kroni. Lielākajai daļai dracēnu sugu ir īss stumbrs un tie ir mazāki, krūmveida augi.
Lapas pamatā šauras, iegarenas. Lielajām dracēnām stīvas, krūmveida — lokanas. Mazie ziedi sarkani, dzelteni vai zaļi. Auglis — oga ar vienu līdz trim sēklām.
Pazīstamākā dracēna ir El Drago Milenario ("tūkstoš gadu sena dracēna"), 22 metrus augstais īstās dracēnas pārstāvis, kas aug Tenerifē. Agrāk šī koka gadu tūkstošos lēstais vecums bija pārspīlēts; vecākajiem kokiem nemēdz būt vairāk kā 300 gadu.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzveidības centrs atrodas Āfrikā, dažas sugas sastopamas Madagaskarā, Āzijā, Sokotrā, Vidusjūras reģionā, Centrālamerikā, Kubā, Austrālijas ziemeļos un Klusā okeāna salās.[4]
Veģetācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sastopamas tropu un subtropu joslā visai dažādos biotopos, tostarp — pat applūstošos lietus mežos.
Sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dracaena acaulis
- Dracaena acutissima
- Dracaena adamii
- Dracaena afromontana
- Dracaena aletriformis — liellapu dracēna;
- Dracaena americana — Centrālamerikas dracēna;
- Dracaena angustifolia
- Dracaena arborea
- Dracaena aubryana
- Dracaena aurea
- Dracaena bequaertii
- Dracaena bicolor
- Dracaena borneensis
- Dracaena brachyphylla
- Dracaena brachystachys
- Dracaena braunii
- Dracaena breviflora
- Dracaena bueana
- Dracaena buettneri
- Dracaena calocephala
- Dracaena cambodiana
- Dracaena camerooniana
- Dracaena cantleyi
- Dracaena cerasifera
- Dracaena chiniana
- Dracaena cinnabari — Sokotras dracēna;
- Dracaena cochinchinensis
- Dracaena concinna
- Dracaena conferta
- Dracaena congoensis
- Dracaena cristula
- Dracaena cubensis
- Dracaena curtisii
- Dracaena cuspidata
- Dracaena cuspidibracteata
- Dracaena densifolia
- Dracaena draco — īstā dracēna;
- Dracaena ellenbeckiana
- Dracaena elliptica
- Dracaena fernaldii
- Dracaena finlaysonii
- Dracaena floribunda
- Dracaena fontanesiana
- Dracaena forbesii
- Dracaena fragrans
- Dracaena gabonica
- Dracaena glomerata
- Dracaena goldieana
- Dracaena granulata
- Dracaena griffithii
- Dracaena halaapepe
- Dracaena halemanuensis
- Dracaena hewittii
- Dracaena hokouensis
- Dracaena hosei
- Dracaena impressivenia
- Dracaena kirkii
- Dracaena konaensis
- Dracaena kupensis
- Dracaena lancea
- Dracaena laxissima
- Dracaena le-testui
- Dracaena ledermannii
- Dracaena longifolia
- Dracaena maingayi
- Dracaena mannii
- Dracaena marginata — Madagaskara dracēna;
- Dracaena multiflora
- Dracaena novoguineensis
- Dracaena nutans
- Dracaena nyangensis
- Dracaena oddonii
- Dracaena ombet
- Dracaena ovata
- Dracaena pachyphylla
- Dracaena parviflora
- Dracaena penangensis
- Dracaena pendula
- Dracaena petiolata
- Dracaena phanerophlebia
- Dracaena phrynioides
- Dracaena poggei
- Dracaena porteri
- Dracaena praetermissa
- Dracaena purpurea
- Dracaena reflexa
- Dracaena robusta
- Dracaena rockii
- Dracaena rubroaurantiaca
- Dracaena sarawakensis
- Dracaena scabra
- Dracaena schizantha
- Dracaena serrulata
- Dracaena siamica
- Dracaena singapurensis
- Dracaena soyauxiana
- Dracaena spicata
- Dracaena steudneri
- Dracaena surculosa
- Dracaena talbotii
- Dracaena tamaranae
- Dracaena terniflora
- Dracaena tessmannii
- Dracaena thwaitesii
- Dracaensis timorensis
- Dracaensis transvaalensis
- Dracaena umbraculifera
- Dracaena umbratica
- Dracaena vanderystii
- Dracaena viridiflora
- Dracaena xiphophylla
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Normunds Priedītis. Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Rīga : Zvaigzne ABC. 158. lpp. ISBN 978-9934-0-0829-0.
- ↑ «The Plant List. A working list of all plant species: Dracaena». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. februārī. Skatīts: 2016. gada 12. jūnijā.
- ↑ Dave's Garden: Dracaenas- the Dragons and the Corn
- ↑ 4,0 4,1 Botanica Orientalis — Journal of Plant Science (2010). 7: 64—72. Phylogenetics of the plant genera Dracaena and Pleomele (Asparagaceae)
- ↑ iNaturalist: Genus Dracaena, a member of Asparagus family (Family Asparagaceae)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Zvaigzne. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0