Dzeltenā latānija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzeltenā latānija
Dzeltenā latānija Pamplemuses botāniskajā dārzā Maurīcijā.
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaPalmu rinda (Arecales)
DzimtaPalmu dzimta (Arecaceae)
ApakšdzimtaCoryphoidea
ĢintsLatānijas (Latania)
SugaDzeltenā latānija (Latania verschaffeltii)
Dzeltenā latānija Vikikrātuvē

Dzeltenā latānija, Rodrigesas latānija (Latania verschaffeltii) ir areku dzimtas palma[1]. Endēma Rodrigesai, taču tiek audzēta arī citviet kā krāšņumaugs.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenās latānijas augļi.

Stumbrs pelēks, viegli gredzenots, nedaudz "uztūcis" tā lejasdaļā. Stumbra garums līdz 12 metriem.

Vainaga diametrs var sasniegt 5 metrus, tajā no 8—24 vēdekļveidā izkārtotas lapas. Lapas tumši vai gaiši zaļas, jauno lapiņu dzīslojums dzeltenīgs. Kātiņa garums 60—120 cm, dzeltenu spīdumu un oranžīgu maliņu. Jauno lapiņu maliņas ir gludas. [2]

Augļi zaļi, nobriestot kļūst brūni, pēc formas līdzīgi plūmei, garumā līdz 5 cm un lielāki par citu latāniju augļiem. Katrs auglis satur no vienas līdz trim sēklām.

Sēklas viens gals apaļš, otrs smails. Tās no apakšējās daļas sadalītas trīs daļās un atgādina "trijžuburi".[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenās latānijas dzimtene ir Maurīcijai piederošā Rodrigesas sala. Dabiskajā vidē palma ir ļoti reta, un tā ir izzudusi no lielākās daļas sava sākotnējā areāla. Lielāko postu nodara cūkas, kuras izēd latāniju sēklas. Vietējo populāciju veido aptuveni 500 palmas, kas aug uz klintīm un piekrastes aizām. Sugu kultivē kā krāšņumaugu parkos un dārzos kā Maurīcijā, tā citviet tropu apgabalos, piemēram Havaju salās.[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]