Pamplemuses botāniskais dārzs

Pamplemuses botāniskais dārzs
Karaliskās viktorijas Pamplemuses botāniskajā dārzā.
Pamplemuses botāniskais dārzs
Tips	Botāniskais dārzs
Atrašanās vieta	Maurīcija
Koordinātas	20°6′26″S 57°34′46″E
Platība	37 ha
Izveidots	1767
Apmeklētāji	250 000
Mājaslapa	Sir Seewoosagur Ramgoolam Botanic Garden

Pamplemuses botāniskais dārzs jeb Sera Sīvusagura Ramgulama botāniskais dārzs ir botāniskais dārzs, kas atrodas Pamplemuses pilsētā Maurīcijā aptuveni 11 km uz ziemeļrietumiem no valsts galvaspilsētas Portluī. Tā platība ir 37 ha un dārza pirmsākumi meklējami 1767. gadā.

Pastāvēšanas laikā dārzam bija vairāki nosaukumi, kā Karaliskais botāniskas dārzs ("Royal Botanical Gardens") vai Augu dārzs ("Jardin de Plantes"). 1988. gada 18. septembrī to pārdēvēja par godu Maurīcijas pirmajam premjerministram Sīvusaguram Ramgulamam, taču apmeklētāji šo nosaukumu izmanto reti vai pat neievēro. Apzīmējums Pamplemuses dārzs tiek izmantots daudz biežāk. Franču valodā "pamplemousses" nozīmē "greipfrūts", savukārt botāniskais dārzs savu nosaukumu ieguva no Pamplemuses ciemata.

Vēsture

Piemineklis Pjēram Puvrē Pamplemuses botāniskajā dārzā.

1735. gadā franču gubernators Maurīcijā iegādājās īpašumu, kas atradās ap tagadējiem botāniskā dārza galvenajiem ieejas vārtiem iepretim viņa rezidencei. Tur gubernators iesāka audzēt dārzeņus, kas apgādāja ne tikai viņa ģimeni un vergus, bet arī augošo Portluī un kuģus, kas apmeklēja salu.

1767. gadā franču intendants, augkopis un botāniķis Pjērs Puvrē iestādīja pirmos citzemju dārzeņus, augļu kokus un ziedus, liekot pamatus nākamajam botāniskajam dārzam. Starp šiem augiem bija arī tolaik visaugstāk vērtētās sugas — smaržīgais muskatrieksts un nagliņkoks no Malakas mūsdienu Malaizijā. Šīs sugas joprojām aplūkojamas dārza Garšvielu Stūrī. Viņš arī ieviesa tējas kokus no Ķīnas un kamparkokus.

No 1775—1810. gadam botānisko dārzu vadīja franču agronoms un botāniķis Žans-Nikolass Sere. Viņa laikā tika izveidotas galvenās alejas un izrakti vairāki dīķi, ieskaitot viktoriju dīķi, kur šobrīd ieaudzētas iespaidīgās karaliskās viktorijas. Sere aklimatizēja augus no Amerikas, Indijas un Ķīnas, kā arī Eiropā audzētus augļus un dārzeņus.

1810. gadā Maurīcija kļuva par britu koloniju, un nākamie trīsdesmit Apvienotās Karalistes valdīšanas gadi dārzam bija smags laiks. Dārzu sāka atjaunot 1849. gadā, kad par tā vadītāju kļuva Džeimss Dunkans. Viņš to vadīja līdz 1866. gadam, un šajā laikā introducēja daudzas orhidejas, lauru kokus, Norfolkas priedes un citus augus, ieskaitot plašu palmu kolekciju, daudzas no kurām arī mūsdienās pārstāvētas dārzā.

19. gadsimta vidū sākās strauja cukura industrijas attīstība, un dārzs bija piemērota vieta jaunu cukurniedru varietāšu ieviešanai no citām pasaules daļām.

1866. gadā Maurīcijā uzliesmoja malārijas epidēmija, un botāniskais dārzs kļuva par audzētavu tūkstošiem eikaliptu stādiņu. Ar introducēto eikaliptu palīdzību mēģināja nosusināt purvājus, kas bija vairošanās vieta slimības pārnēsātājiem odiem.

Iekārtojums

Dārza galveno ieeju grezno no dzelzs kalti vārti ar ornamentiem rotātiem stabiem. Starptautiskajā izstādē Londonā 1862. gadā vārtu ornamentika ieguva pirmo vietu, un uz botānisko dārzu tos pārvietoja 1868. gadā. Teritorijā ir saglabājusies kolonizācijas laika ēka Chateau de Mon Plaisir, sens franču perioda akmens tilts.

Fauna

Sarkanais fodijs (Foudia madagascariensis) ir botāniskajā dārzā bieži sastopama suga.

Neliela botāniskā dārza daļa atvēlēta Javas briežu un Aldabras milzu bruņurupuču iežogojumiem. Javas briežus Maurīcijā 1639. gadā ieveda holandieši, un šobrīd salā dzīvo ap 60 000 šīs sugas pārnadžu. Ieviestie Aldabras milzu bruņurupuči dažās piekrastes saliņās aizņem savulaik iznīcināto Maskarēnu milzu bruņurupuču ekoloģisko nišu.

Botānisko dārzu iecienījušas vairākas Maurīcijā dzīvojošas putnu sugas, kā, piemēram sarkanais fodijs, svītrotais gārnis, Madagaskaras ūdensvistiņa, svītrotā ūbele, sarkanvaigu bulbuls, melngalvas audējputns un citas.

Dārza teritorijā sastopami dienas gekoni — Maurīcijas dienas gekons un zilastes dienas gekons. Daudzajos dīķos un kanālos dzīvo Āfrikas tilāpijas, Indijas gurami, pecilija Xiphophorus variatus, zaļais šķēpnesis (Xiphophorus hellerii) un gūpijas (Poecilia reticulata).

Amerikas lotosu dīķis.

Flora

Botāniskā dārza augu daudzveidība ietver ap 500 gan vietējās, gan citzemju sugas, ieskaitot kokus, krūmus, daudzgadīgos augus, vītņaugus, sīpolaugus.

Palmas

Palmas ir visplašākā un daudzveidīgākā augu grupa, kas pārstāvēta dārzā. Šeit aplūkojamas vairāk nekā 80 sugu palmas no Amerikas, dienvidu Āzijas, Āfrikas un Indijas okeāna salām. Dažas no tām, kā pudeļpalma un dzeltenā latānija, ir endēmas Maurīcijai. Dārza aleju, kas nosaukta Puvrē vārdā, veido iespaidīgas karalisko palmu Roystonea regia un Roystonea oleracea rindas. Šīs Meksikā, Centrālamerikā un Karību jūras salās augošās palmas var pārsniegt 40 m, bet lapas sasniedz 7 m garumu.

Dažas citas no botāniskajā dārzā aplūkojamām palmu sugām ir kokospalma, cukurpalma, arekas palma, dižlapu rafija (Raphia farnifera), orkāna palma (Dictyosperma album var. album), talipotas palma (Corypha umbrculifera), dižā bismarkija (Bismarckia nobilis), Gvinejas eļļaspalma (Elaeis guineennsis), svārku vašingtonija (Washingtonia filifera).

Citi augi

Aiz dārza galvenās ieejas atrodas sena angļu celta akmens māja, kuras sienas klāj ložņājošā vīģe (Ficus pumila). Vārtu tuvumā aug Āfrikas savannās plaši izplatītais pirkstainais baobabs.

Vairāku parkā augošu augu augļi ir lietojami uzturā, kā manioka, džefrūts jeb Indijas maizeskoks, īstais maizeskoks, Indijas vīģe jeb banjana, Indijas mango, līčija un citi.

Vēl daži no daudziem dārzā audzētajiem augiem ir īstais sarkankoks jeb īstā mahagonija, no kura iegūst vērtīgu koksni, viens no skaistākajiem krāšņumkokiem ar spilgtiem purpursarkaniem ziediem flamboiantkoks, košais Malajas laterningvers, Maurīcijas nacionālais augs Boutona trohētija.