Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka
Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka bija dzelzceļa līnija ar 750 mm sliežu platumu, kas savienoja Gulbeni ar Valku.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzelzceļa līnija izveidojās 1915.—1916. gadā, kad bijušās dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka posms no Pļaviņām līdz Gulbenei tika pārveidots par platsliežu dzelzceļu ar 1524 mm sliežu platumu. Daļa dzelzceļa (Ape—Žuldiņi) gāja caur mūsdienu Igaunijas teritoriju. Dzelzceļa līnija beidza pastāvēt 1970. gadā, kad posms no Valgas līdz Apei tika slēgts, 1973. gadā slēdza arī posmu no Apes līdz Alūksnei. Mūsdienās saglabājies tikai posms Gulbene—Alūksne, kurā notiek dzelzceļa satiksme.
Dzelzceļa stacijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Vecgulbenes šaursliežu dzelzceļa stacija (1907).
-
Stāmerienes stacija mūsdienās.
-
Kalnienas stacija mūsdienās.
-
Alūksnes stacija mūsdienās.
-
Alsviķu stacija (1928).
-
Vaidavas (Karvas) stacija (1928).
-
Apes stacijas (autoostas) ēka mūsdienās.
-
Koikilas stacija
-
Valkas stacija (1927).
- Gulbene
- Stāmeriene
- Kalniena
- Anna
- Umernieki
- Alūksne
- Alsviķi
- Vaidava (Karva)
- Laicene
- Ape
- Mēniste (Mencene)
- Saru
- Hargla
- Taheva
- Lānemetsa
- Koikila
- Žuldiņi
- Valka
Slēgšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas PSR Ministru padomes lēmums Nr.178 "Par šaursliežu dzelzceļa līniju slēgšanu", 1972. gada 29. aprīlis.
1. Atļaut Baltijas dzelzceļa pārvaldei slēgt ekspluatācijai maz izmantotās šaursliežu dzelzceļa līnijas:
- 1) Ape—Alūksne 1973. gada janvārī.
- 2) Alsunga—Kuldīga 1973. gada jūlijā.
[...] 7. Izstrādāt šaursliežu dzelzceļa posma Gulbene—Alūksne turpmākās ekspluatācijas mērķtiecības tehniski ekonomisko pamatojumu, ievērojot dolomīta iegulu izmantošanas perspektīvas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 19. maija. Rīga: LETA.