Pļaviņas

Pļaviņas
Pļaviņas;
	Novada pilsēta
	Skats uz pilsētu Pļaviņu dzelzceļa stacija Pļaviņu katoļu baznīca Pasta iela
; Karogs	; Ģerbonis
	Pļaviņas
	Koordinātas: 56°37′00″N 25°43′01″E / 56.61667°N 25.71694°EKoordinātas: 56°37′00″N 25°43′01″E / 56.61667°N 25.71694°E
Valsts	Latvija
Novads	Aizkraukles novads
Pilsētas tiesības	kopš 1927. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Stockmannshof
Platība
• Kopējā	7,0 km2
• sauszeme	5,7 km2
• ūdens	1,4 km2
Augstums	75 m
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	2 864
• blīvums	505,1 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5120
Mājaslapa	www.plavinunovads.lv
	Pļaviņas Vikikrātuvē

Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas. Atrodas 30 km no novada centra Aizkraukles un 106 km no Rīgas. Robežojas rietumos ar Klintaines pagastu, ziemeļos ar Aiviekstes pagastu, dienvidos aiz Aiviekstes ir Krustpils pagasts, aiz Daugavas — Sēlpils pagasts. Pilsētu šķērso autoceļš A6 Rīga—Daugavpils, kuram aiz pilsētas ziemeļu robežas uzbūvēts apvedceļš. Pļaviņās sākas autoceļi P37 uz Gulbeni un P78 uz Ērgļiem. Pilsētu šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga - Krustpils un tajā sākas dzelzceļa līnija uz Gulbeni.

Daba

Pilsēta atrodas vietā, kur Austrumlatvijas ledāja mēles kušanas ūdeņi pārrāva Sēlijas paugurvalni un izveidoja senleju. Pļaviņas atrodas šīs senlejas malā 8 km garā joslā Daugavas labajā krastā — Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejas galā, pilsētas gals iestiepjas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā Aiviekstes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Starp Gostiņiem un Pļaviņām Daugavā ietek Skanstupīte ar pieteku Maiļupīti.

Vēsture

Tagadējo Pļaviņu un bijušās Stukmaņu muižas apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gadsimtu, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi Lokstenes pilskalnā, kā arī izrakumi 6 km no Pļaviņām Oliņkalna pilskalnā. Ziņas par Pļaviņām ir no Poļu—zviedru kara laika, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā atradusies zviedru kara nometne un uzceltas skanstis. Šie zviedru laika nocietinājumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām.

Pļaviņas savu nosaukumu ieguvušas no zemnieka mājām, kas šeit atradušās. 19. gadsimta beigās Stukmaņu pagastā dažus kilometrus augšpus Stukmaņiem sāka veidoties apdzīvota vieta. Gadsimtu mijā tajā atradās krogs, Stukmaņu stacija un daži veikali, kas apkalpoja 1894. gadā būvēto stikla fabriku un dolomīta dedzinātavu. Taču, kad 1902. gadā tika atklāta Stukmaņu—Valkas dzelzceļa līnija, pilsētas attīstība bija nodrošināta. Pirmā pasaules kara laikā šīs ražotnes tika nopostītas, taču pēc kara Pļaviņu izaugsme turpinājās.

Miesta statusu Pļaviņas ieguva 1922. gadā, bet pilsētas tiesības — 1927. gadā. No 1949. līdz 1959. gadam Pļaviņas bija Pļaviņu rajona centrs. 1956. gadā Pļaviņām pievienoja Gostiņu pilsētu. 1960. gadā pilsētai pakļāva Aiviekstes ciemu, izveidojot Pļaviņu lauku teritoriju, kas pastāvēja līdz 1975. gadam, kad ciemu atjaunoja. 1977. gadā Pļaviņām pievienoja daļu Klintaines ciema teritorijas. 2009. gadā Pļaviņas kļuva par jaunizveidotā Pļaviņu novada centru un bija viena no tā administratīvajām teritorijām. 2021. gadā Pļaviņu novadu pievienoja Aizkraukles novadam.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	2 328	—
1920	2 031	−0.59%
1935	2 418	+1.17%
1959	4 143	+2.27%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	4 057	−0.19%
1979	4 415	+0.94%
1989	4 434	+0.04%
2000	4 127	−0.65%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	3 422	−1.69%
2021	2 917	−1.58%

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

nr. 4.: rakstnieka J. Jaunsudrabiņa (1913—1939) un gleznotāja K. Štrāla (1939—1947) dzīves vieta Kalna iela 11, Pļaviņas,
nr. 2607.: Gostiņu skansts — viduslaiku nocietinājums Gostiņos pie Skanstupītes ietekas Daugavā
nr. 6165.: Gostiņu luterāņu baznīca Lielā iela 34, Pļaviņas (1828—1830).^[4]
nr. 8755.: Pļaviņu luterāņu baznīca, Raiņa iela 18, Pļaviņas (1912).

Cilvēki

Pļaviņās dzimuši:

Pāvils Mucenieks (1891—1940) — ķirurgs;
Jānis Upmalis (1893—1938) — diplomāts;
Inese Jaunzeme (Goba) (1932—2011) — vieglatlēte, ieguva zelta medaļu 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs;
Māris Bružiks (1962) — vieglatlēts;
Raimonds Bergmanis (1966) — spēkavīrs, politiķis;
Mārtiņš Daģis (1976) — uzņēmējs, politiķis;
Lotars Lodziņš (1973) — mūzikas producents.
Ģirts Krūmiņš (1965) — latviešu aktieris, runas pedagogs