Ape

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ape
pilsēta
Apes novada dome
Apes novada dome
Ģerbonis: Ape
Ģerbonis
Ape (Latvija)
Ape
Ape
Koordinātas: 57°32′27″N 26°41′36″E / 57.54083°N 26.69333°E / 57.54083; 26.69333Koordinātas: 57°32′27″N 26°41′36″E / 57.54083°N 26.69333°E / 57.54083; 26.69333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Apes novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Hoppenhof
igauņu: Hopa
Platība
 • Kopējā 1,7 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 953
 • blīvums 560,6/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4337
Mājaslapa www.ape.lv
Ape Vikikrātuvē

Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai. Apes novada administratīvais centrs. Atrodas 28 km attālumā no Alūksnes un 176 km attālumā no Rīgas, tikai 2 km attālumā no Igaunijas robežas.

Savdabīgā klusā pilsētiņa izveidojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās Vaidavas upes krastā 2 km no Vidzemes šosejas. Ape ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ape izveidojusies uz Apes muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs Zīgfrīds Landers fon Špānheims 1420. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums — Ope (no 1925. gada — Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz Igauniju un Krieviju. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā.

Miests piedzīvoja uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aksels fon Delvigs. Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi (Pļaviņas)—Ape—Valka. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā dolomīta.

Latvijas brīvības cīņu laikā Apes apkārtnē 1919. gadā norisinājās sīvas kaujas starp Valmieras pulka, somu un igauņu karaspēku no vienas puses un Sarkanās armijas vienībām no otras.

Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. Laikā no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija rajona centrs. Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. gadā.

Dzelzceļa satiksme uz Api beidzās, kad 1970. gadā slēdza satiksmi posmā Valga—Ape, bet ar 1973. gada 1. janvāri pārtrauca pārvadājumus arī no Apes līdz Alūksnei. Drīz pēc tam slēgtajos posmos sliežu ceļi tika demontēti un nodoti metāllūžņos. Bijusī Apes stacija mūsdienās tiek izmantota kā autoosta.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes apkārtnē Alūksnes augstienes reljefs pāriet Vidusgaujas ieplakā. Cauri pilsētai tek Vaidava.

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētiņā darbojas 30 uzņēmumi, kas sniedz 23 veidu pakalpojumus. Uzņēmējdarbības galvenās nozares: kokapstrāde, lauksaimniecība, tirdzniecība, tūrisms. Apes apkārtnē notiek dolomīta ieguve. Kopš 1974. gada Apē notiek tradicionālais "Vaidavas kauss" motokrosā, ko pēdējos gados papildina velo un autosacensības.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.