Pāriet uz saturu

Ape

Vikipēdijas lapa
Ape
Novada pilsēta
Apes pilsētas un pagasta pārvalde
Apes pilsētas un pagasta pārvalde
Ģerbonis: Ape
Ģerbonis
Ape (Latvija)
Ape
Ape
Ape (Smiltenes novads)
Ape
Ape
Koordinātas: 57°32′27″N 26°41′36″E / 57.54083°N 26.69333°E / 57.54083; 26.69333Koordinātas: 57°32′27″N 26°41′36″E / 57.54083°N 26.69333°E / 57.54083; 26.69333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Smiltenes novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Hoppenhof
igauņu: Hopa
Administrācija
 • Apes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja Liene Ābolkalne
Platība[1]
 • Kopējā 2,5 km2
 • sauszeme 2,4 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2026)[2]
 • kopā 753
 • blīvums 315,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4337
Ape Vikikrātuvē

Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai. Ietilpst Smiltenes novadā, pirms tam bijusi Apes novada administratīvais centrs. Atrodas 28 km attālumā no Alūksnes, 56 km no novada centra Smiltenes un 176 km no Rīgas, tikai 2 km attālumā no Igaunijas robežas. Mūsdienās tā ir piektā mazākā Latvijas pilsēta (pēc Durbes, Subates, Ainažiem un Staiceles) iedzīvotāju skaita ziņā.

Pilsēta izveidojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās Vaidavas upes krastā 2 km no Vidzemes šosejas (A2). 2021. gada vidū Apē dzīvoja 845 iedzīvotāji (1301 kopā ar Apes pagastu, bijušo pilsētas lauku teritoriju).[3]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Ape izveidojusies uz Apes muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs Zīgfrīds Landers fon Špānheims 1420. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums — Ope (no 1925. gada — Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz Igauniju un Krieviju. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā.

Miests piedzīvoja uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aksels fon Delvigs.[3] Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi (Pļaviņas)—Ape—Valka. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā krāsainā dolomīta.[4] Kopš 19. gadsimta beigām Ape bija daļa no Veravas apriņķa Jaunrozes pagasta.

Latvijas brīvības cīņu laikā Apes apkārtnē 1919. gadā norisinājās sīvas kaujas starp Valmieras pulka, somu un igauņu karaspēku no vienas puses un Sarkanās armijas vienībām no otras. 1920. gadā Jaunrozes pagasta, kurš agrāk atradās nule kā neatkarību ieguvušās Igaunijas Veravas apriņķī, lielāko daļu pievienoja Latvijas Valkas apriņķim.

Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. 1935. gadā pilsētiņā bija 922 iedzīvotāji, no kuriem 73% bija latvieši un 15% igauņi.[5] Apmēram puse no pilsētas dzīvokļiem šajā laikā bija elektrificēta.[6]

Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā PSRS okupācijas varasiestādes no Apes izsūtīja 45 cilvēkus,[7] bet pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma tās atbalstītāji nogalināja ap 100 pilsētas ebreju.[8]

1946. gadā Api pievienoja jaunizveidotajam Alūksnes apriņķim, bet 1949. gadā apriņķus un pagastus likvidēja un pilsētu iekļāva Apes rajonā. Lai gan tiek apgalvots, ka no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija Apes rajona centrs, tā administratīvais centrs bija Aloja. 1956. gadā Apes rajonu pievienoja Alūksnes rajonam (no 1962. līdz 1967. gadam tas bija pievienots Gulbenes rajonam). Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. gadā, kad paplašināja 1956. gadā izveidoto administratīvo vienību.

Dzelzceļa satiksme ar Api beidzās, kad 1970. gadā slēdza satiksmi posmā Valga—Ape, bet ar 1973. gada 1. janvāri pārtrauca pārvadājumus arī no Apes līdz Alūksnei. Drīz pēc tam slēgtajos posmos sliežu ceļi tika demontēti un nodoti metāllūžņos, bijusī trase tiek izmantota pārgājieniem.[9] No dolomīta būvētā Apes stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām; kādu laiku tā tika izmantota kā autoosta, arī pašlaik autobusi pietur laukumā blakus stacijas ēkai. Stacijas ēka mūsdienās ir slēgta, bet tās logos izvietoti informācijas stendi par Apes vēsturi.

2009. gadā Apes pilsētu ar lauku teritoriju iekļāva Apes novadā. 2010. gadā Apes lauku teritoriju nodalīja un pārdēvēja par Apes novada Apes pagastu. 2021. gadā Apes novadu, ieskaitot Apes pilsētu, iekļāva Smiltenes novadā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1935922—    
19591 584+2.28%
19701 624+0.23%
GadsIedz.±% g.p.
19791 522−0.72%
19891 637+0.73%
20001 296−2.10%
GadsIedz.±% g.p.
2011983−2.48%
2021808−1.94%

Ievērojami cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Apes apkārtnē Alūksnes augstienes reljefs pāriet Vidusgaujas ieplakā.[11] Cauri pilsētai tek Vaidava.

Vidējā temperatūra: -7 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.[12]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Pilsētā darbojas 30 uzņēmumi, kas sniedz 23 veidu pakalpojumus. Uzņēmējdarbības galvenās nozares: kokapstrāde, lauksaimniecība, tirdzniecība, tūrisms. Apes apkārtnē notiek dolomīta ieguve.[13]

Tūrisms

[labot | labot pirmkodu]

Augusta beigās notiek ikgadējie pilsētas svētki.[3] Parastie apskates objekti ir pilsētas centra dolomīta mājas un kaltais bruģis Pasta ielā, Vaidavas izziņas dabas taka gar dolomīta atsegumu "Raganu klintīm", novadnieku piemiņas vietas[3] (tai skaitā rakstniecei Elīnai Zālītei, matemātiķim Aivaram Liepam, folkloristam Dāvim Ozoliņam), Apes muižas parks, Dzenīšu dižvītols,[14] Apes muižas ēka, kas gan slikti saglabājusies.[15] Daudzām vecajām pilsētas ēkām raksturīgi koka jumtu stiprinājumi — "vēja spāres".[16]

Sports

[labot | labot pirmkodu]

Kopš 1974. gada Apē notiek tradicionālais "Vaidavas kauss" motokrosā,[17] kopš 2007. gada tas tiek papildināts ar velosacensībām Apes apkārtnē.[18] Kopš 2018. gada kalnu riteņbraukšanas sacensības notiek 100 km distancē.[19] Pilsētā darbojas motosporta un ledus hokeja klubs.[3]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
  3. 1 2 3 4 5 «Smiltenes novads. Apes pilsēta un Apes pagasts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. janvārī. Skatīts: 2022. gada 29. janvārī.
  4. ↑ Man īpaša vieta Latvijā — Ape, Apes novads Marta Sarksņa, 2020
  5. ↑ Latvijas vēstnesis. Pilsētai Apei 70. 03.04.1998.
  6. ↑ Vietas.lv Ape
  7. ↑ «Apes novads. Apē piemin 1941. gada deportāciju 80. gadadienu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. janvārī. Skatīts: 2022. gada 29. janvārī.
  8. ↑ Holokausta memoriālās vietas Latvijā. Apes novads, Apes Brāļu kapi
  9. ↑ «Zaļie dzelzceļi. Alūksne-Ape 28 km». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. janvārī. Skatīts: 2022. gada 29. janvārī.
  10. ↑ OSP
  11. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  79. lpp.
  12. ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  13. ↑ «Apes novads. Tūrisms». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. janvārī. Skatīts: 2022. gada 29. janvārī.
  14. ↑ theBalticTravel.com. Ape[novecojusi saite]
  15. ↑ LSM. «Viens ciems, visa Latvija»: Ape. 2015
  16. ↑ Alūksniešiem. Dzintara pilsēta svin jubileju. Arhivēts 2022. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē. Mārīte Dzene, 2008. gada 22. februāris
  17. ↑ Vaidavas kauss. Vēsture
  18. ↑ Vaidavas kauss. Tuvojas finišam otrais lielākais velosporta seriāls Latvijā!
  19. ↑ «MTB Velomaratons un jaunā 100 km distance – Apes apkārtnē –». www.apesnovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-30. Skatīts: 2022-01-30.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ape&oldid=4468379"