Ape

Vikipēdijas lapa
Ape
pilsēta
Apes pilsētas pārvalde
Apes pilsētas pārvalde
Ģerbonis: Ape
Ģerbonis
Ape (Latvija)
Ape
Ape
Koordinātas: 57°32′27″N 26°41′36″E / 57.54083°N 26.69333°E / 57.54083; 26.69333Koordinātas: 57°32′27″N 26°41′36″E / 57.54083°N 26.69333°E / 57.54083; 26.69333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Smiltenes novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Hoppenhof
igauņu: Hopa
Platība[1]
 • Kopējā 2,5 km2
 • sauszeme 2,4 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 808
 • blīvums 336,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4337
Mājaslapa www.ape.lv
Ape Vikikrātuvē

Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai. Ietilpst Smiltenes novadā, pirms tam bijusi Apes novada administratīvais centrs. Atrodas 28 km attālumā no Alūksnes, 56 km no Smiltenes un 176 km no Rīgas, tikai 2 km attālumā no Igaunijas robežas.

Pilsētiņa izveidojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās Vaidavas upes krastā 2 km no Vidzemes šosejas (A2). Ape ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām — 845 iedzīvotāji 2021. gada vidū (1301 kopā ar Apes pagastu, bijušo pilsētas lauku teritoriju).[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ape izveidojusies uz Apes muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs Zīgfrīds Landers fon Špānheims 1420. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums — Ope (no 1925. gada — Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz Igauniju un Krieviju. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā.

Miests piedzīvoja uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aksels fon Delvigs.[4] Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi (Pļaviņas)—Ape—Valka. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā krāsainā dolomīta.[5]

Latvijas brīvības cīņu laikā Apes apkārtnē 1919. gadā norisinājās sīvas kaujas starp Valmieras pulka, somu un igauņu karaspēku no vienas puses un Sarkanās armijas vienībām no otras.

Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. 1935. gadā pilsētiņā bija 922 iedzīvotāji, no kuriem 73% latvieši un 15% igauņi.[6] Ap puse no pilsētas dzīvokļiem šajā laikā bija elektrificēta.[7]

Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā PSRS no Apes izsūtīja 45 cilvēkus,[8] bet pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma tās atbalstītāji nogalināja ap 100 pilsētas ebreju.[9]

Laikā no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija rajona centrs. Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. gadā.

Dzelzceļa satiksme uz Api beidzās, kad 1970. gadā slēdza satiksmi posmā Valga—Ape, bet ar 1973. gada 1. janvāri pārtrauca pārvadājumus arī no Apes līdz Alūksnei. Drīz pēc tam slēgtajos posmos sliežu ceļi tika demontēti un nodoti metāllūžņos, bijusī trase tiek izmantota pārgājieniem.[10] No dolomīta būvētā Apes stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām; kādu laiku tā tika izmantota kā autoosta, arī pašlaik autobusi pietur laukumā blakus stacijas ēkai. Stacijas ēka mūsdienās ir slēgta, bet tās logos izvietoti informācijas stendi par Apes vēsturi.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes apkārtnē Alūksnes augstienes reljefs pāriet Vidusgaujas ieplakā.[11] Cauri pilsētai tek Vaidava.

Vidējā temperatūra: -7 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.[12]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētiņā darbojas 30 uzņēmumi, kas sniedz 23 veidu pakalpojumus. Uzņēmējdarbības galvenās nozares: kokapstrāde, lauksaimniecība, tirdzniecība, tūrisms. Apes apkārtnē notiek dolomīta ieguve.[13]

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikgadējie pilsētas svētki notiek augusta beigās.[4] Parastie apskates objekti ir pilsētas centra dolomīta mājas un kaltais bruģis Pasta ielā, Vaidavas izziņas dabas taka gar dolomīta atsegumu "Raganu klintīm", novadnieku piemiņas vietas[4] (tai skaitā rakstniecei Elīnai Zālītei, matemātiķim Aivaram Liepam, folkloristam Dāvim Ozoliņam), Apes muižas parks, Dzenīšu dižvītols,[14] Apes muižas ēka, kas gan slikti saglabājusies.[15] Daudzām vecajām pilsētas ēkām raksturīgi koka jumtu stiprinājumi — "vēja spāres".[16]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1974. gada Apē notiek tradicionālais "Vaidavas kauss" motokrosā,[17] kopš 2007. gada tas tiek papildināts ar velosacensībām Apes apkārtnē.[18] Kopš 2018. gada kalnu riteņbraukšanas sacensības notiek 100 km distancē.[19] Pilsētā darbojas motosporta un ledus hokeja klubs.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Smiltenes novads. Apes pilsēta un Apes pagasts
  5. Man īpaša vieta Latvijā — Ape, Apes novads Marta Sarksņa, 2020
  6. Latvijas vēstnesis. Pilsētai Apei 70. 03.04.1998.
  7. Vietas.lv Ape
  8. Apes novads. Apē piemin 1941. gada deportāciju 80. gadadienu
  9. Holokausta memoriālās vietas Latvijā. Apes novads, Apes Brāļu kapi
  10. Zaļie dzelzceļi. Alūksne-Ape 28 km
  11. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  79. lpp.
  12. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  13. Apes novads. Tūrisms
  14. theBalticTravel.com. Ape[novecojusi saite]
  15. LSM. «Viens ciems, visa Latvija»: Ape. 2015
  16. Alūksniešiem. Dzintara pilsēta svin jubileju. Archived 2022. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē. Mārīte Dzene, 2008. gada 22. februāris
  17. Vaidavas kauss. Vēsture
  18. Vaidavas kauss. Tuvojas finišam otrais lielākais velosporta seriāls Latvijā!
  19. «MTB Velomaratons un jaunā 100 km distance – Apes apkārtnē –». www.apesnovads.lv. Skatīts: 2022-01-30.