Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava

Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava bija šaursliežu dzelzceļš Lejaskurzemē (1916—1962).

Vēsture

1898. gadā Liepājas laikrakstos parādījās ziņa, ka kāda privāta sabiedrība gribot dabūt koncesiju Liepājas-Palangas dzelzceļa būvei. Kārlis Šēnbergs no Rucavas esot stājies sakaros ar Palangas grāfu Tiškevicu, kurš šāda dzelzceļa būvē bijis lielā mērā ieinteresēts. Kad sāka būvēt Liepājas elektrisko tramvaju, Šēnbergs stājās sakaros ar kādu Berlīnes sabiedrību un ierosināja starp Liepāju un Palangu būvēt elektrisko dzelzceļu. Dzelzceļu bij paredzēts būvēt no Palangas cauri Rucavai un Bernātiem uz Liepāju, bet no Palangas tālāk uz Bajoriem, pievienojot to Klaipēdas posmā Vācijas dzelzceļu tīklam. Tomēr Krievijas Impērijas kara ministrija aiz stratēģiskiem nolūkiem Liepājas-Palangas dzelzceļa būvei nepiekrita, rēķinoties ar varbūtēju krievu—vācu karu.^[1]

Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gadā Bārtas un Rucavas mežu kokmateriālu izvešanai Vācijas okupācijas iestādes izbūvēja 600 mm platu šaursliežu dzelzceļa līniju no Dubeņiem Kurzemē līdz Dārbeniem (Darbėnai) Lietuvā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 31. oktobrī “Latvijas Sargs” rakstīja: Uz Dubeņu–Darbunes dzelzceļa, starp Bārtavas tiltu un Rucavu, vāci noņēmuši dzelzceļa sliedes 20 verstis garā gabalā. Šo ceļa gabalu, sākot no Rucavas tilta, latvieši tagad izlabojot un pa minēto dzelzceļu Liepājā katru dienu ievedot ap 20 kubikasu malkas.^[2]

Pēc kara sliedes uz Dārbeniem neatjaunoja, vilciens gāja līdz Paurupei (Rucavai), paņēma ūdeni, apgriezās un devās atpakaļ. 1924. gadā pabeidza sliežu likšanu Liepājas—Paurupes dzelzceļa Liepājas—Dubeņu posmā, pēc tilta būves nobeigšanas pār Grobiņas upi 1925. gadā atsāka satiksmi starp Liepāju un Paurupi. Agrākās Liepājas Bubnovkas stacijas vietā Liepājas—Paurupes dzelzceļam pavasarī uzbūvēja gala staciju. Dzelzceļam bija liela nozīme Lejaskurzemes pasažieru un kravas pārvadāšanā.^[3] 1932. gadā šaursliežu ceļu pārbūvēja par 0,75 m platu pievedceļu.

1945. gadā dzelzceļu izpostīja Kurzemes cietokšņa kauju laikā. Pēc kara Liepājas—Rucavas dzelzceļa līnijas apkārtne nokļuva PSRS pierobežas teritorijā, saimnieciskā dzīve apstājās un dzelzceļu 1962. gadā likvidēja. Saglabājušās pussagruvušas Dubeņu un Bārtas stacijas koka ēkas un Otankas stacijas ēka.^[2]

Stacijas

1939. gadā dzelzceļa līnijā Liepāja—Rucava bija šādas stacijas:

Alanda (7,1 km no Liepājas)
Dubeņi (12,3 km) ar lokomotīvju depo
Otanka (24,3 km)
Bārta (26,5 km), aptuveni 5 km uz ziemeļrietumiem no Bārtas ciema, sākotnējais nosaukums "Raibuļi" (1919–1921)
Slamste (33,2 km), no kūdras purva līdz stacijai darbojās 4 km gara 750 mm pievedlīnija
Jēči (36,3 km)
Pape (47,2 km)
Pūce (50,9 km)
Rucava (53,2 km), sākotnēji saukta par Paurupes staciju (1920-1927)