Pāriet uz saturu

Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava

Vikipēdijas lapa
Liepājas-Rucavas dzelzceļa tilts pār Bārtas upi (1932).
Liepājas-Rucavas dzelzceļš (1935).

Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava bija šaursliežu dzelzceļš Lejaskurzemē (1916—1960).

1898. gadā Liepājas laikrakstos parādījās ziņa, ka kāda privāta sabiedrība gribot dabūt koncesiju Liepājas-Palangas dzelzceļa būvei. Kārlis Šēnbergs no Rucavas esot stājies sakaros ar Palangas grāfu Tiškevicu, kurš šāda dzelzceļa būvē bijis lielā mērā ieinteresēts. Kad sāka būvēt Liepājas elektrisko tramvaju, Šēnbergs stājās sakaros ar kādu Berlīnes sabiedrību un ierosināja starp Liepāju un Palangu būvēt elektrisko dzelzceļu. Dzelzceļu bij paredzēts būvēt no Palangas cauri Rucavai un Bernātiem uz Liepāju, bet no Palangas tālāk uz Bajoriem, pievienojot to Klaipēdas posmā Vācijas dzelzceļu tīklam. Tomēr Krievijas impērijas kara ministrija aiz stratēģiskiem nolūkiem Liepājas-Palangas dzelzceļa būvei nepiekrita, rēķinoties ar varbūtēju krievu—vācu karu.[1]

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes izbūvēja dzelzceļa līniju Liepāja–Paurupe (600 mm), lai nodrošinātu Bārtas un Rucavas mežu kokmateriālu ērtu pārvešanu uz Vāciju.

Pēc kara beigām dzelzceļa līniju pārbūvēja uz 750 mm un modernizēja ritošo sastāvu. 1924. gadā pabeidza sliežu likšanu Liepājas—Paurupes dzelzceļa Liepājas—Dubeņu posmā, pēc tilta būves nobeigšanas pār Grobiņas upi 1925. gadā atsāka satiksmi starp Liepāju un Paurupi. Agrākās Liepājas Bubnovkas stacijas vietā Liepājas—Paurupes dzelzceļam pavasarī uzbūvēja gala staciju. Dzelzceļam bija liela nozīme Lejaskurzemes pasažieru un kravas pārvadāšanā.[2]

Otrā pasaules kara gados dzelzceļš tika stipri izpostīts Kurzemes cietokšņa kauju laikā. Pēc kara Liepājas—Rucavas dzelzceļa līnijas apkārtne nokļuva PSRS pierobežas teritorijā, saimnieciskā dzīve apstājās un dzelzceļu 1960. gadā likvidēja.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]