Lejaskurzeme

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.

Ar Lejaskurzemes vārdu 19. gadsimtā apzīmēja Kurzemes guberņas rietumu daļu, bet Augškurzemes vārdā sauca tās austrumu galu.[1] Laika gaitā ar šo vārdu ir apzīmētas dažādas teritorijas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācbaltu dabaszinātnieki par Lejaskurzemi dēvēja tikai Kurzemes guberņas centrālo zemāko daļu jeb Zemgales līdzenumu, iepretī Kursas (Austrumkursas un Rietumkursas) augstienēm. Šo iedalījumu mēdza lietot vēl 20. gadsimta pirmajā pusē.[2]

Lejaskurzemes apgabals (1919-1920)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas Latvijas Pagaidu valdība ar 1919. gada 5. jūlija lēmumu nodibināja Lejaskurzemes apgabala pārvaldi agrākā Kurzemes Zemes padomes Andreja Bērziņa vadībā, kam pakļāvās pieci Latvijas apriņķi:

Liepājas aizsardzībai uzbūvētā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe ar 12 collu (305 mm) angļu flotes lielgabalu (1919).

Par apgabala galvaspilsētu pasludināja Liepāju, par tās kara gubernātoru 16. jūlijā iecēla angļu pulkvedi-leitnantu Rovan-Robinsonu. 21. jūlijā Lejaskurzemes apgabala priekšnieks Andrejs Bērziņš izdeva rīkojumu par latviešu valodas lietošanu sludinājumos un uz izkārtnēm. Bermontiādes laikā 1919. gada 27. septembrī Liepājas un Aizputes apriņķos izsludināja Latvijas bruņoto spēku mobilizāciju. Rietumkrievijas armijas daļas nocietinājās Skrundas un Priekules apkārtnē, bet no Jelgavas sāka uzbrukumu Tukuma un Kandavas virzienā. 30. oktobrī Liepājas dzelzceļa darbnīcas nodeva Liepājas garnizonam pirmo bruņuvilcienu "Kalpaks".

Kad 2. novembrī sākās Bermonta armijas uzbrukums Liepājai, tajā izsludināja aplenkuma stāvokli. Angļu eskadras komandieris paziņoja, ka militāri atbalstīs Liepājas garnizonu. 3. novembrī Rietumkrievijas armijas 2. prūšu gvardes pulks kopā ar Kuldīgas jēgeru pulku, jātnieku eskadronu un artilērijas daļām sāka uzbrukumu Liepājai un 4. novembrī sasniedza pilsētas nocietinājumus. Lielā salā Liepājas aizstāvēšanas kaujas turpinājās līdz 14. novembrim, bet līdz 27. novembrim ienaidnieku padzina no Lejaskurzemes pāri Latvijas-Vācijas robežai. 29. novembrī Lejaskurzemes apgabalā atcēla aplenkuma stāvokli. Pēc Andreja Bērziņa iecelšanas 1020. gada 5. februārī par Latgales apgabala priekšnieku, par Lejaskurzemes apgabala priekšnieku kļuva Jānis Goldmanis. Apgabalu likvidēja 1920. gada augustā.[3] Lejaskurzemes apgabalu pārdēvēja par Kurzemes apgabalu.

Latvijas Republikas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Lejaskurzemes vardu sāka attiecināt galvenokārt uz Aizputes un Liepājas apriņķiem. No 1928. līdz 1931. gadam iznāca Aizputes laikraksts "Lejaskurzemes ziņas" Ž. Kapiņa redakcijā.[4] 1997. gadā Liepājas pilsētas un Liepājas rajona pašvaldības izveidoja Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroju.

2019. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Ministru Kabinets apstiprināja likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" gala versiju, kurā paredzēja izveidot 39 pašvaldības, arī Lejaskurzemes novadu.[5] Tajā plānots iekļaut 2009. gada reformas gaitā izveidotos Aizputes, Grobiņas, Priekules, Nīcas, Durbes, Pāvilostas, Vaiņodes un Rucavas novadus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 22985. sleja.
  2. Lejaskurzeme jeb Zemgale (Niederkurland oder Semgallen, Semgallia), Augškurzeme jeb Sēlija, arī Kursas Augšzeme (Oberkurland oder kurische Oberland, Selonia), Rietumkursas augstiene (westkurische Hügellandschaft, Curonia occidentalis), Austrumkursas augstiene (mittelkurische Hügllandschaft, Curonia media), Kursas piekrastes līdzenums (vācu: kurische Strandniederung, latīņu: Curonia litoralis).K. R. Kupffer. Grundzüge der Pflanzengeographie des Ostbaltischen Gebietes. Abhandlungen des Herder-Institutes zu Riga. i. Bd. Nr. 6. Riga: Löffler, 1925. — S. 139-142
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 22985-22990. sleja.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 22990. sleja.
  5. Valdība apstiprina novadu reformas likumprojektu; diskusijas turpināsies Saeimā Sanita Upleja, delfi.lv 2019. gada 15. oktobrī