Lilija Dzene
| Lilija Dzene | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 Teātra zinātniece un kritiķe | ||||||
| Dzimusi |
Lilija Mača 1929. gada 25. jūlijs  Vecpiebalga, Latvija | |||||
| Mirusi |
2010. gada 3. oktobrī (81 gada vecumā) Rīga, Latvija | |||||
| Citi vārdi | Lilija Mača | |||||
| Nodarbošanās | teātra zinātniece un vēsturniece, teātra kritiķe, rakstniece | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Lilija Dzene (dzimusi Lilija Mača) (1929. gada 25. jūlijs – 2010. gada 3. oktobris) bija Latvijas teātru vēsturniece, kritiķe un rakstniece, doktore, emeritētā zinātniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle,[1] Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi Vecpiebalgā, vidusskolā mācījusies Rīgā, kur dzīvojusi tēva brāļa režisora un pedagoga Emīla Mača un Dailes teātra aktrises Lilijas Žvīgules ģimenē. Studējusi Maskavas Vissavienības Teātra mākslas institūta teātra zinātņu fakultātē[2], kuru beigusi un sākusi strādāt laikrakstā "Cīņa", kur no 1963. līdz 1967. gadam vadījusi kultūras nodaļu. Bijusi ilglaicīga almanaha "Teātris un dzīve", žurnālu "Māksla", "Teātra vēstnesis" un laikraksta "Literatūra un Māksla" rakstu autore.[3] No 1959. gada bijusi Teātra darbinieku savienības biedre, bet no 1961. gada — Rakstnieku savienības biedre.
Devums rakstniecībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstus par teātri publicējusi no 1953. gada.[3] Uzrakstījusi monogrāfiju par Latvijas Nacionālo teātri "Drāmas teātris" (1979). Ievērību guvušas monogrāfijas par latviešu teātra māksliniekiem: "Labais mūžs" (1964), par Mirdzu Šmitheni; "Kārlis Sebris" (1967); "Lidija Freimane" (1971); "Elza Radziņa" (1973); "Dialogs ar Hariju Liepiņu" (1977); "Mana versija par Alfredu Jaunušanu" (1979); "Vai tavs mūžs kam lieti der" (1983), par Kārli Sebri; "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes" (1984); "Aktieris pret savu gribu" (1987), par aktieri Eduardu Pāvulu; "Draiskā peonija" (1997), par Elzu Radziņu; "Ar zelta lāpu rokā" (1992), par trimdas latviešu aktieriem; "Triju aktieru dzīves savā laikā, savā dzimtā un — arī teātrī" (1995), par Maču dzimtas aktieriem Emīlu Maču, I.Maču, Liliju Žvīguli; bijusi Kārļa Sebra grāmatas "Mīļā meļa memuāri" (1998) un enciklopdijas "Teātris un kino biogrāfijās" (1999—2002) redaktore.[4]
VDK kartotēka
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]L. Dzenes kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņa kā aģente "Elza" savervēta 1979. gada oktobrī,[5] tomēr Alvis Hermanis apgalvojis, ka viņas aģentes lieta ir uztaisīta bez viņas ziņas, jo vervētājs izrādes veidošanas laikā esot par to atzinies.[6].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle Lilija Dzene Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis[novecojusi saite]
- ↑ «» Latvijas Nacionālais teātris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 papildināta - Mirusi teātra zinātniece Lilija Dzene : Diena.lv
- ↑ Lilija Dzene | www.makslinieki.lv | (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs
- ↑ VDK kartīte: Lilija Dzene
- ↑ IR: Alvis Hermanis pošas uz Maskavu tikties ar Gorbačovu 7