Džihādisms

Džihādisms ir radikāla ideoloģija, kas izmanto džihāda koncepciju, lai attaisnotu vardarbīgus aktus un teroristiskas darbības ar mērķi izveidot islāma valsti. Džihādisms ir politiskā islāma paveids, un tas bieži tiek saistīts ar Al-Qaida, Islāma valsts un citiem teroristu grupējumiem.

Džihādisti uzskata, ka islāmam jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp politika, un ka islāma valsts izveide ir svēts pienākums. Viņi noraida sekulāras pārvaldes formas un uzskata, ka visiem musulmaņiem ir pienākums piedalīties džihādā — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem.

Džihādisti uzskata par ienaidniekiem ne tikai nemusulmaņus, bet arī tos musulmaņus, kuri, viņuprāt, ir novirzījušies no patiesā islāma. Tas attiecas arī uz musulmaņu valstu laicīgajām valdībām, šiītiem un citām grupām, kuras džihādisti uzskata par ķeceriem.

Vēsture

Mūsdienu džihādisms sāka veidoties 20. gadsimta vidū. Svarīgs pavērsiens bija Musulmaņu brālības kustības izveide Ēģiptē 1928. gadā, kuras mērķis bija atjaunot islāma vērtības un izveidot islāma valsti. Šī kustība iedvesmoja daudzas radikālas grupas, tostarp tās, kas vēlāk kļuva par mūsdienu džihādistu organizāciju pamatu.

PSRS iebrukums Afganistānā bija svarīgs brīdis džihādisma vēsturē. Tūkstošiem musulmaņu kaujinieku — mudžahīdu — no visas pasaules devās uz Afganistānu, lai cīnītos pret PSRS Bruņotajiem spēkiem. Daudzi no šiem kaujiniekiem vēlāk atgriezās dzimtenē, kur turpināja džihādistu darbību. Viņu vidū bija arī Al-Qaida dibinātājs Osama bin Ladens.

20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā džihādistu grupējumi sāka aktīvi veikt terora aktus visā pasaulē. Slavenākais no tiem bija 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV, pēc kura sākās globālais karš pret terorismu. Džihādisms ieguva jaunu impulsu 2010. gados, kad radās Islāma valsts, kas ieņēma lielas teritorijas Irākā un Sīrijā un pasludināja kalifātu.

Skatīt arī

Islāmisms

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džihādisms.