Eduards Erdmanis

Eduards Erdmanis Eduard Erdmann Personīgā informācija Dzimis 1896. gada 5. martā Cēsis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (Latvija) Miris 1958. gada 21. jūnijā (62 gadi) Hamburga, Vācija Tautība vācbaltietis

Profesionālā informācija Žanrs simfoniskā mūzika, kamermūzika, klaviermūzika

Eduards Erdmanis (vācu: Eduard Erdmann; dzimis 1896. gada 5. martā, miris 1958. gada 21. jūnijā) bija Cēsīs dzimis baltvācu pianists un komponists.

Mācījies mūziku Rīgā, kopš 1914. gada — Berlīnē. 1920. gados tika minēts kā viens no pazīstamākajiem vācu komponistiem. No 1925. gada — klaviermūzikas profesors Ķelnes mūzikas akadēmijā. 1935. gadā bija spiests no darba aiziet. Lai varētu darboties profesijā, 1937. gadā iestājās NSDAP. No 1950. gada mūzikas profesors Hamburgā, kur arī miris. Erdmaņa draugu vidū bija Ernsts Krēneks, Emīls Nolde un Artūrs Šnābels.

Darbi

• An den Frühling, 1912
• Am Gardasee, 1914
• Rondo orķestrim, 1918
• 1. simfonija, 1920
• Sonāte solo vijolei, 1921
• 2. simfonija, 1923
• Die entsprungene Insel, operete, 1925
• klavierkoncerts, 1928
• Ständchen orķestrim, 1930
• Stīgu kvartets, 1937
• Koncertīno klavierēm un orķestrim, 1946
• 3. simfonija, 1947 (nepublicēta)
• 4. simfonija, 1951 (nepublicēta)
• Capricci, 1952 (nepublicēta)
• Monogramme, 1955 (nepublicēta)

Ārējās saites

• Eduarda Erdmaņa profils AllMusic (angliski)