Eesti Gaas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
AS Eesti Gaas
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1993. gads
Galvenais birojs Tallina, Karogs: Igaunija Igaunija
Pakalpojumi dabasgāzes imports, dabasgāzes un elektroenerģijas pārdošana
Īpašnieks(-i) Trilini Energy, Karogs: Igaunija Igaunija
Mājaslapa gaas.ee
Eesti Gaas galvenā biroja ēka Tallinā

AS Eesti Gaas ir Igaunijas enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes importēšanu, sadali un pārdošanu, kā arī elektroenerģijas pārdošanu. Dibināts 1993. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Tallinā.

Eesti Gaas eksporta tirgos darbojas ar zīmolu Elenger.

Uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir: Igaunijas investīciju uzņēmums Infortar OÜ (67 %), IGLATS OÜ (12,5 %), SKVL Vara OÜ (10,5 %), GVA SISTEMS OÜ (10%).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gāzes izmantošana Igaunijā tika sākta 1865. gadā, kad Tallinā uzcelta akmeņogļu gāzes fabrika.[2]

Par Eesti Gaas priekšteci var uzskatīt gāzes transportēšanas uzņēmumu "Gāzes vada Kohtla-Jerve — Ļeņingrada ekspluatācijas pārvalde", kura dibināta 1948. gada 9. augustā.[2] Šajā gadā Kohtla-Jervē tika uzcelta gāzes ieguves rūpnīca, kura ieguva deggāzi no slānekļa. Gāzi pa cauruļvadi sūtīja uz Ļeņingradu. 1953. gadā atklāts cauruļvads no Kohtla-Jerves uz Tallinu. 1957. gadā Ļeņingrada sāka izmantot dabasgāzi, un tai vairs nevajadzīgo mākslīgi iegūto gāzi novirzīja Igaunijas vajadzībām.

1963. gada 19. janvārī Igaunijas PSR Ministru Padome izveidoja Gazifikācijas galveno pārvaldi, kurā apvienoja visas republikas gāzes iestādes. 1969. gadā pa cauruļvadu no Krievijas Igaunijai sāka piegādāt dabasgāzi, kuru Jehvi sajauca ar slānekļa gāzi.

1976. gadā atklāts cauruļvads no Izborskas Krievijā līdz Tartu. 1978. gadā tas pagarināts līdz Rakverei.

1988. gadā Igaunijas PSR Gazifikācijas galvenā pārvalde tika reorganizēta par teritoriālo ražošanas apvienību Eesti Gaas. 1988. gada 29. martā sākta gāzesvada Vireši — Tallina celtniecība. Tādējādi patēriņa sezonā Igaunija varēja saņemt gāzi no Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuves.

Agrākais logotips

1990. gada 1. novembrī Eesti Gaas pārveidots par valsts uzņēmumu. 1992. gada 28. aprīlī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu valsts uzņēmumu pārveidot par akciju sabiedrību un piesaistīt ārzemju kapitālu tā, lai 70 % kapitāldaļu piederētu valstij, bet 30 % — Krievijas Gazprom. 1993. gada 20. janvārī reģistrēta akciju Sabiedrība Eesti Gaas.

1994. gada aprīlī notika atklāta Eesti Gaas akciju izsole, kurā pārdotas 770 akcijas ar nominālu 1000 kronas. Maijā notika otrā akciju emisija, kurā pārdotas 835 akcijas. Rezultātā investori ieguva 7,5 % uzņēmuma kapitāldaļu. 1994. gada vasarā sāka darbu gāzes sadales stacija Lo un gāzes mērīšanas stacija pie Krievijas robežas Verskā.

1995. gada maijā Eesti Gaas 14,67 % akciju tika pārdoti Vācijas gāzes uzņēmumam Ruhrgas (tagad E.ON Ruhrgas International GmbH par 62,5 miljoniem kronu. 7,5 % kapitāldaļu nopirka Londonā reģistrētais Baltic Republic Fund. Valsts īpašumā palika 39 % kapitāldaļu.

1998. gada 20. maijā Somijas enerģētikas uzņēmums Neste Oy (tas nākamajā gadā reorganizēts par Fortum) kļuva par Eesti Gaas akcionāru. Jau šajā gadā Eesti Gaas sāka restrukturizāciju, apvienojot savus meitas uzņēmumus Tallinngaas, Narva Gaas un Kohtla Gaas. Nākamajā gadā pievienoti meitas uzņēmumi Tartu Gaas un Rakvere Gaas. 1999. gada 4. martā par Eesti Gaas akcionāru kļuva uzņēmums Itera Latvija.

2002. gadā Eesti Gaas akcionāri bija: Gazprom 37 %, Ruhrgas AG 32 %, Fortum Oy 18 %, Itera Latvija 9 % un pārējie — 4 %. 2005. gadā AS Eesti Gaas tika reorganizēts par koncernu, kurā ietilpa meitas uzņēmumi AS EG Ehitus un AS EG Võrguteenus (tie darbību sāka 2006. gada 1. janvārī).[2]

2014. gada 2. janvārī no Eesti Gaas tika atdalīts meitas uzņēmums AS EG Võrguteenus (novembrī vairākumu tā kapitāldaļu iegādājās Igaunijas elektrības pārvades tīkla operators AS Elering). 1. jūlijā Fortum no E.ON Ruhrgas International GmbH nopirka tam piederošās Eesti Gaas 33,66 % akcijas, tādējādi palielinot savu daļu līdz 51,38 %.[3]

2016. gada 23. februārī paziņots, ka Igaunijas uzņēmums OÜ Trilini Energy no Fortum Heat and Gas Oy pērk tam piederošo vairākumu Eesti Gaas kapitāldaļu (51,38 %).[4] Darījums pēc Igaunijas Konkurences padomes atļaujas saņemšanas pabeigts 31. martā. Uzņēmums Trilini Energy tika dibināts ar mērķi pirkt Eesti Gaas; tā īpašnieki: Igaunijas investīciju uzņēmums AS Infortar (57 %), Eesti Gaas padomes loceklis Ārne Sārs, Latvijas Gāze padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis un tranzīta uzņēmējs Viktors Golinskis.[5] Trilini Energy bija arī izteicis pirkšanas piedāvājumu citiem Eesti Gaas akcionāriem Gazprom un Itera Latvija.[4] 13. maijā Trilini Energy noslēdza līgumu ar Gazprom par tam piederošo Eesti Gaas 37,03 % kapitāldaļu pirkšanu.[6] Augustā Trilini Energy no SIA Itera Latvija nopirka 10,02 % Eesti Gaas akciju. Līdz ar to Trilini Energy bija ieguvis 98,43 % Eesti Gaas kapitāldaļu. Septembrī Infortar daudzajiem mazajiem akcionāriem izteica akciju izpirkšanas piedāvājumu.[7] Decembrī Trilini kļuva par vienīgo Eesti Gaas īpašnieku.[8] 2017. gadā Eesti Gaas akcijas tika sadalītas Trilini Energy akcionāriem: Infortar (67 %; tam pieder arī 38 % Tallink), IGLATS OÜ (12,5 %, kontrolē Juris Savickis), SKVL Vara OÜ (10,5 %, kontrolē Ārne Sārs ar radiniekiem, kā arī Evens Tudebergs), GVA SISTEMS OÜ (10 %, kontrolē Viktors Golinskis).

2018. gada maijā ar kuģniecības uzņēmumu Tallink tika noslēgta vispārīgā vienošanās par kuģa Megastar uzpildīšanas ar sašķidrināto dabasgāzi pakalpojumiem turpmākos piecus gadus. 2018. gada oktobrī tika paziņots, ka Eesti Gaas Nīderlandes kuģubūvētājam Damen Group pasūtīja sašķidrinātās dabasgāzes bunkerēšanas kuģi ar ietilpību 6 000 m³. Tas tiks piegādāts 2020. gada septembrī.

2019. gada maijā Eesti Gaas ārējos tirgos sāka izmantot jaunu zīmolu Elenger, kas tiks ieviests Latvijā, Lietuvā un Somijā, nomainot EG Energija zīmolu. Elenger nosaukumā ir ietverta elektrība, enerģija un gāze.[9]

Meitas uzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • AS Gaasivõrgud — gāzes izplatīšanas pakalpojumi
  • AS EG Ehitus — gāzes tīkla celtniecības un renovācijas darbi
  • SIA EG Energija (Latvija) — elektrības un dabasgāzes pārdošana

Eesti Gaas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 10. jūlijā Latvijā tika dibināts Eesti Gaas meitas uzņēmums SIA EG Energija. Tas Latvijas klientiem veic elektrības un dabasgāzes pārdošanu.

2019. gada 13. maijā tika paziņots, ka Eesti Gaas paplašina darbību Latvijā, ienākot mazumtirdzniecības tirgū ar jaunu zīmolu Elenger.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Shareholders». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 27. martā.
  2. 2,0 2,1 2,2 «History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 27. martā.
  3. Fortum increases its shareholding in Estonian Natural Gas companies AS Eesti Gas and AS Võrguteenus Valdus - structuring for eventual divestment Fortum, 7/1/2014
  4. 4,0 4,1 AS Infortar aquires majority sharehold in AS Eesti Gaas Eesti Gaas, 23.02.2016
  5. Infortar acquired Fortum´s shareholding in AS Eesti Gaas Archived 2016. gada 3. septembrī, Wayback Machine vietnē. Eesti Gaas, 31.03.2016
  6. Gazprom sells its share in Eesti Gaas Eesti Gaas, 13.05.2016
  7. The purchase of the B-shares of AS Eesti Gaas by AS Infortar Eesti Gaas, 02.09.2016
  8. Trilini becomes full owner of Eesti Gaas news.err.ee, 13.12.2016 1
  9. 9,0 9,1 Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums paplašina darbību Latvijā Dienas Biznes, Lelde Petrāne, 2019. gada 13. maijs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]