Eiropas kokvarde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kokvarde
Hyla arborea (Linnaeus, 1758)
Kokvarde
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Abinieki (Amphibia)
Kārta Bezastainie abinieki (Anura)
Dzimta Kokvaržu dzimta (Hylidae)
Apakšdzimta Kokvaržu apakšdzimta (Hylinae)
Ģints Kokvardes (Hyla)
Suga Eiropas kokvarde (Hyla arborea)
Sinonīmi
  • Rana arborea[1]
  • Rana viridis
  • Hyla viridis
  • Hyla vulgaris
  • Calamita arboreus
  • Calamita viridis
Izplatība
Mapa Hyla arborea.png
Kokvarde Vikikrātuvē

Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.[2] Nesenā pagātnē kokvardei tika sistematizētas daudzas pasugas, kuras, līdz ar ģenētisko pētījumu jaunākajiem atklājumiem, 2005. gadā veicot ģints sistemātikas revīziju, izdalītas kā jaunas sugas.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā kokvarde sastopama Liepājas pusē
Kokvardei ir koši zaļa mugura
Muguru un vēderu atdalošā tumši brūnā josla sākas pie nāss

Kokvarde izplatīta lielākajā daļā Eiropas, sakot ar Atlantijas okeāna krastu rietumos, Portugāli rietumdienvidos, pāri Rietumeiropai, Centrāleiropai un Austrumeiropai, virzienā uz dienvidaustrumiem pāri Kaukāzam sasniedzot Kaspijas jūru. Ziemeļu robeža stiepjas caur Zviedrijas dienvidiem, Lietuvas dienvidiem, Baltkrievijas rietumdienvidiem, ziemeļaustrumos sasniedzot Krievijas un Ukrainas pierobežas teritorijas.[2] Dienvidu robeža Vidusjūru sasniedz tikai Balkānu pussalā un Turcijā. Kokvarde ir introducēta Lielbritānijā[4] un reintroducēta Latvijā.[5]

Dzīvo labi apgaismotos platlapju un jauktos mežos, krūmājos, dārzos, parkos, ezeru un upju krastos. Var būt sastopama arī apdzīvotās vietās. Izvairās no tumšiem un bieziem mežiem. Pļavās lielākoties mēdz uzturēties vairošanās laikā. Dzīves lielāko daļu pavada lapotnē. Vairojas stāvošas ūdenstilpēs — ezeros, dīķos. Ziemo meža zemsedzē, alās, dobumos, starp akmeņiem.[6]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv uzskats, ka Latvijā kokvarde ir bijusi reti sastopama suga jau kopš 1777. gada. Tomēr ticamas ziņas par sugas novērošanu ir arī no 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses. Populācijas skaita samazināšanos sekmēja intensīva lauksaimniecības zemju ierīkošana un bebru pilnīga iznīcināšana 19. gadsimtā, kuri ar savu darbību nodrošināja kokvaržu nārstam un dzīvei piemērotu vidi — seklus un lekna augāja ieskautus dīķus.[5] Latvijas kokvaržu populācijas saskaldīšana vairākās izolētās, nelielās grupās noveda pie tā, ka tās nespēja pretoties nelabvēlīgajiem vides faktoriem un suga uz kādu laiku valsts teritorijā bija uzzudusi.

Kopš 1987. gada Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija veic kokvardes reintrodukciju Latvijā. Kopš 1990. gada mākslīgi izveidotā kokvardes populācija Liepājas rajonā ir nostabilizējusies un sākusi dabīgā ceļā paplašināt savu izplatības teritoriju. Reintrodukcijas vietā nodibināts liegums.[5] Parastā kokvarde ir iekļauta Latvijas un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.[7]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokvarde ir neliela auguma varde ar slaidām, spēcīgām pakaļkājām un koši zaļu muguru, kas atkarībā no temperatūras un mitruma daudzuma vai pat vardes pašsajūtas var būt arī pelēcīga vai zeltaina.[4] Tās ķermeņa garums ir apmēram 3,5 — 5 cm,[5] Vēderpuse gaiša, bez plankumiem. Uz muguras āda ir gluda, bet uz vēdera grubuļota.[4] Gaišo pavēderi un zaļo muguru nodala tumši brūna sānu josla ar gaišu augšējo maliņu. Tumšā josla sākas pie nāss un beidzas pie pakaļkājas paslēpenes. Pirkstu galos ir piesūcekņi, ar kuru palīdzību dzīvnieks spēj pārvietoties pa zariem un lapām. Galva noapaļota, acu zīlītes horizontālas elipses. Tēviņš nedaudz mazāks, ar tumšu kaklu. Iekšējais rezonators labi attīstīts, dzied visu nārsta periodu. Dziesma mazliet atgādina pīļu pēkšķēšanu vai tarkšķēšanu.[7] Kopkvarde spēj veikt negaidītus, tālus lēcienus.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokvarde dzimumbriedumu sasniedz divu vai trīs gadu vecumā

Kokvarde pārtiek galvenokārt no lidojošiem kukaiņiem, bet ēd arī kāpurus, skudras un vaboles. Tā ir aktīva krēslā un tumsā, arī nārsta dziedāšana sākas pievakarē. Pa dienu parasti slēpjas lapotnē vai zemsedzē. Ziemošanas periods sākas septembra beigās — oktobrī; ziemo zemsedzē, alās, dobumos.[7]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas kokvardes vairojas staignās ūenstilpnēs, dīķos, kuru krasti aizauguši ar krūmiem un kārkliem. Latvijā vispiemērotākie biotopi nārstošanai ir bebraines. Mātītes iznērš aptuveni 800—1000 olas, kuri parasti sakārtoti apaļos, gļotainos kamolos. Šīs “pikas” ir valrieksta lielumā un izvietotas ūdenstilpes dibenā. Vienas olas vidējais izmērs ir aptuveni 1,5 mm diametrā. Kurkuļi izšķiļas pēc 10—14 dienām. Tie ir gaiši, sasniedz 5 cm garumu. Metamorfoze notiek pēc 2 — 3 mēnešiem, un jaunās vardītes ūdenstilpi parasti atstāj jūlija beigās — augustā. To izmērs ir 0,9 — 1,8 cm. Dzimumgatavība iestājas dzīves otrajā vai trešajā gadā. Indivīds spēj dzīvot līdz 15 gadiem. [8]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hyla arborea (Linnaeus, 1758)
  2. 2,0 2,1 IUCN: Hyla arborea
  3. Stöck M., Dubey S., Klütsch C., Litvinchuk S.N., Scheidt U., and Perrin N. (2008). Mitochondrial and nuclear phylogeny of circum-Mediterranean tree frogs from the Hyla arborea group. Molecular Phylogenetics and Evolution 49: 1019-1024.
  4. 4,0 4,1 4,2 Amphibiaweb: Hyla arborea
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Dabas muzejs: Eiropas kokvarde Hyla arborea
  6. Latvijas abinieki: Kokvarde
  7. 7,0 7,1 7,2 Latvijas daba: Kokvarde
  8. [1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]