Eiropas mikrovalstu monetārā vienošanās ar ES

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ar dzeltenu krāsu iezīmētas četras Eiropas mikrovalstis, kurām ir monetārā vienošanās ar ES
Eilera diagramma, kas rāda sakarības starp dažādām Eiropas valstu pārnacionālajām organizācijām un sadarbības līgumu darbības zonām.

Eiropas mikrovalstu monetārā vienošanās ar Eiropas Savienību ir starpvalstu vienošanās, kas paredz četrām Eiropas mikrovalstīm (Andorai, Monako, Sanmarīno, kā arī Vatikānam) izmantot eiro kā savu valūtu un izlaist savas eiro monētas.

Tomēr Eiropas Komisija tās neuzskata par pilntiesīgām Eirozonas valstīm un tām nav formālas pārstāvniecības Eirogrupā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl pirms eiro ieviešanas 2002. gadā Monako, Sanmarīno un Vatikāns noslēdza vienošanos ar Eiropas Savienību par pāreju no pirms tam lietotajiem franču frankiem (Monako) un itāļu lirām (Sanmarīno un Vatikānā) uz jauno valūtu eiro. Toties Andora vienpusēji pārgāja no franču franku un spāņu pesetu lietošanas uz de facto eiro lietošanu. 2010. gada 1. janvārī Vatikāns, 2011. gada 30. jūnijā Andora, 2011. gada 1. decembrī Monako un 2012. gada 1. augustā Sanmarīno noslēdza jaunu monetāro vienošanos ar ES par savu eiromonētu izlaišanu.

Lihtenšteina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piektā Eiropas mikrovalsts Lihtenšteina nav noslēgusi vienošanos par eiro ieviešanu un turpina lietot Šveices franku kā savu valūtu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]