Lihtenšteina
- Šis raksts ir par Eiropas valsti. Par pilsētu Saksijā skatīt rakstu Lihtenšteina (Saksija).
| Lihtenšteinas Firstiste Fürstentum Liechtenstein |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Oben am jungen Rhein Augsti uz jaunā Reina |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Vaduca 47°08.5′N 9°31.4′E / 47.1417°N 9.5233°E | |||||
| Lielākā pilsēta | Šāna | |||||
| Valsts valodas | vācu valoda | |||||
| Valdība | Konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Princis | Hanss Ādams II | ||||
| - | Premjerministrs | Daniel Risch | ||||
| Neatkarība kā firstistei | ||||||
| - | Presburgas miera līgums | 1806. gadā | ||||
| - | Neatkarība no Vācu Savienības | 1866. gadā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 160 km² (211.) | ||||
| - | Ūdens (%) | nenozīmīgs | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2009. gadā | 35,789 [1] (206) | ||||
| - | Blīvums | 221/km² (52.) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $3,250 miljardi [2][3] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $91 697 | ||||
| TAI (2010) | ▲ 0,821 [4] (augsts) (6.) | |||||
| Valūta | Šveices franks (CHF) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .li | |||||
| ISO 3166-1 kods | 438 / LI / LIE | |||||
| Tālsarunu kods | +423 | |||||
Lihtenšteinas Firstiste (vācu: Fürstentum Liechtenstein) ir pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km2 un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta ir Vaduca; lielākā pilsēta — Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.[5]
Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vācvalodīgā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vācvalodīgā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas zemnieku saimniecības gan valsts ziemeļos (Unterland — 'zemā zeme'), gan dienvidos (Oberland — 'augstā zeme'). Valstī ir daudz banku, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā, zemo nodokļu likmju dēļ Lihtenšteinu uzskata par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reinas līdzenums vienmēr ir bijis apdzīvoto vietu centrs. Gadsimtiem ilgi ieleju aizņēma divas neatkarīgas Svētās Romas impērijas valstis Vaduca un Šellenberga.[6]
1719. gada 15. augustā izveidojās Lihtenšteinas firsta valsts, kas Napoleona karu laikā pievienojās vācu Reinas Savienībai (1808—1815), pēc tam Vācu Savienībai (1815—1866).
1866. gada 14. februārī Lihtenšteina kļuva par neatkarīgu valsti. 1924. gadā tā izveidoja kopēju monetāro un muitas ūniju ar Šveices Konfederāciju, arī mūsdienās Lihtenšteinas intereses ārzemēs pārstāv Šveice.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lihtenšteina atrodas Alpos, Reinas augšteces apkaimē. Austrumos tā robežojas ar Austriju, bet rietumos ar Šveici. Valsts teritorija ir nedaudz izstiepusies ziemeļu-dienvidu virzienā un tās garums ir 24 km. Valsts pašos dienvidos atrodas Lihtenšteinas augstākā virsotne — Graušpice (2 599 m). Zemākā vieta atrodas 429 m augstumā Reinas krastā valsts ziemeļos. Lielākās valsts upes ir Reina, kas kalpo kā robeža starp Lihtenšteinu un Šveici, kā arī Zamina.
Klimats mērens, nokrišņu daudzums 700—1200 mm gadā. Neskatoties uz to, ka Lihtenšteina atrodas Alpos, biežo dienvidu vēju klimats šeit ir samērā maigs.
Meži klāj 25% no teritorijas, kalnu ganības un pļavas 43%, aramzeme 25%. Mežos dzīvo brieži, lapsas, bebri, caunas. Audzē kartupeļus, dārzeņus, kviešus, miežus. Valsts klimats ir maigs, vidējā janvāra temperatūra ir -10°C, jūlija +21 °C.
Demogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lihtenšteinā dzīvo 35,8 tūkstoši iedzīvotāju un apdzīvojuma blīvums ir visai liels — ap 220 cilv./km2. Vidējais dzīves ilgums ir 79,68 gadi (76,1 vīriešiem un 83,28 sievietēm).
Apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju ir dzimuši Lihtenšteinā (65,8%), piektā daļa (20,1%) nāk no citām vācvalodīgajām valstīm (10,8% no Šveices, 5,9% no Austrijas un 3,4% no Vācijas). Pārējie iedzīvotāji nāk no Itālijas un bijušās Dienvidslāvijas (3,3%), no Turcijas (2,6%) un citām valstīm (4,8%).
Lai arī oficiālā valoda ir vācu valoda, vairums iedzīvotāju runā alemāņu dialektā, kas būtiski atšķiras no standarta vācu valodas, bet ir radniecīgs dialektiem, ko runā kaimiņu reģionos.
Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanu, 87,9% iedzīvotāju ir kristieši, no kuriem 78,4% pieder pie Romas katoļu ticības un ap 8% ir protestanti.
Valsts pārvalde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts galva ir princis Hans Ādams II, valdību vada premjerministrs, likumdevēja varu realizē princis un landtāgs (25 deputāti).
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lihtenšteinu veido divas vēsturiski izveidojušās administratīvās daļas: Oberlande (Augšlihtenšteina) ar centru Vaducas pilsētā un Unterlenda (Lejaslihtenšteina) ar centru Šellenbergas pilsētā.
Lihtenšteinas Firstiste ir sadalīta 11 pašvaldībās (komūnās). Rajoni sastāv no diviem vai viena ciemata. Valstī nav īstu pilsētu. Piecas komūnas atrodas Lejaslihtenšteinas vēlēšanu apgabalā, pārējās sešas pieder Augštenšteinai.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenie tirdzniecības partneri ir Šveice un Francija. Saimniecībā kopš 1960. gadiem ir attīstīta rūpniecība. Ražo mākslīgos zobus, vīnu, suvenīrus. Svarīgs ienākumu avots ir pastmarkas. Izplatīts tūrisms un kultūrsaimniecības.
Diplomātiskās attiecības ar Latviju
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas intereses Lihtenšteinā pārstāv Latvijas vēstniecība Austrijā. Lihtenšteinas intereses Latvijā pārstāv Šveices vēstniecība Rīgā, jo kopš 1991. gada 24. oktobra Šveice ir uzņēmusies pārstāvēt Lihtenšteinas intereses tajās valstīs, kurās tai nav savas pārstāvniecības.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Bevölkerungsstatistik 30. Juni 2009 Arhivēts 2013. gada 14. novembrī, Wayback Machine vietnē., Landesverwaltung Liechtenstein.
- ↑ Key Figures for Liechtenstein Arhivēts 2009. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē., Landesverwaltung Liechtenstein.
- ↑ World Development Indicators, Pasaules Banka. Piezīme: aprēķinos izmantots Šveices pirktspējas paritātes indikators un oficiālais valūtas kurss.
- ↑ «Human Development Report 2010». United Nations. 2010. Skatīts: 2010. gada 4. novembris.
- ↑ «CIA - The World Factbook - Country Comparison :: GDP - per capita (PPP)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 28. novembrī.
- ↑ «Liechtenstein - History | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2022-09-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lihtenšteina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||
|