Pāriet uz saturu

Eiro monētas

Vikipēdijas lapa

Eiro monētas tiek izlaistas astoņās nominālvērtībās. Tās ir tiesīgas izlaist Eirozonas valstis un Eiropas mikrovalstis, kas izmanto eiro un ir noslēgušas attiecīgu vienošanos ar Eiropas Savienību. Visām monētām ir vienota aversa puse, bet reversa pusē katra valsts kaļ savus simbolus. Izvēlēto nacionālās puses dizainu valstis nedrīkst mainīt, izņemot monarhijas, kas to var mainīt gadījumā, ja ir jauns monarhs vai reizi 15 gados, lai atjauninātu attēlu atbilstoši izmaiņām esošā monarha izskatā.

Monētu kopīgās iezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1 cents2 centi5 centi10 centi20 centi50 centi1 eiro2 eiro
Diametrs16,25 mm18,75 mm21,25 mm19,75 mm22,25 mm24,25 mm23,25 mm25,75 mm
Biezums1,67 mm1,93 mm2,14 mm2,38 mm2,33 mm2,20 mm
Masa2,30 g3,06 g3,92 g4,10 g5,74 g7,80 g7,50 g8,50 g
MateriālsAr varu pārklāts tēraudsZiemeļu zelts (vara sakausējums)Gredzens - niķeļa bronza, centrs - trīs slāņi: niķeļa un vara sakausējums, niķelis un niķeļa un vara sakausējumsGredzens - niķeļa un vara sakausējums, centrs - trīs slāņi: niķeļa bronza, niķelis un niķeļa un niķeļa bronza
FeromagnētismsPiemītNepiemītPiemīt tikai metālam centrālajā daļā
Monētas jostaGludaGluda ar gropiGludarievotagluda ar 7 iespiedumiemrievotapamīšus 3 rievotas un 3 gludas iedaļasSmalks rievojums un uzraksti (valsts izvēle)
Kopējā puseEiropa uz globusa ar izceltu ESEiropas vai ES karte monētas kreisajā pusēEiropas vai ES karte monētas labajā pusē

Monētu pretviltošanas elementi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Eiro monētās ietverti mašīnlasāmi raksturlielumi ar augstu drošības pakāpi. Tā monētas var izmantot tirdzniecības automātos visā eiro zonā neatkarīgi no tā, kurā valstī tās izdotas.
  • 1 un 2 eiro monētās izmantota sarežģīta bimetāla un sakausējuma tehnoloģija.
  • 10, 20 un 50 centu monētām izmantots unikāls metāla sakausējums (ziemeļu zelts), ko grūti izkausēt un ko izmanto vienīgi monētu izgatavošanai.
  • Uzraksts uz 2 eiro monētas jostas (apmales), kā arī 10, 20 un 50 centu monētu unikālais metāla sastāvs aizsargā tās pret viltošanu.[1]

Monētu nacionālās iezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Standarta monētu valsts puse

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valsts1 cents2 centi5 centi10 centi20 centi50 centi1 eiro2 eiro
AndoraBārdainais grifs un Pireneju ģemzeSantakolomas baznīcaAndoras parlamenta ēkaAndoras ģerbonis
AustrijaAlpu ziedi:Austrijas arhitektūra:Ievērojami cilvēki:
genciānaēdelveissprīmulaSv. Stefana katedrāleBelvederas pilsSecesijas ēka (jūgendstils)MocartsBerta fon Zutnere
BeļģijaBeļģijas karalis (līdz 2013. gadam Alberts II, kopš 2013. gada — Filips)
FrancijaMarianna - Francijas personifikācijaSējēja, motīvs no Francijas iepriekšējās valūtas - franka naudas zīmēmStilizēts koks sešstūrī un Francijas moto
GrieķijaKuģi:Ievērojami cilvēki:Senā Grieķija:
trirēmakorvetetankkuģisRiga FereosaJoanns KapodistriassElefterioss VenezilossSeno Atēnu 4 drahmu monēta ar pūciEiropas nolaupīšana
Horvātija"HR" burti glagolītiskajā rakstā ar šaha galdu fonāNikola TeslaCaunaHorvātijas karte
IgaunijaIgaunijas karte
ĪrijaĶeltu arfa
ItālijaItālijas māksla un arhitektūra:
Kasteldelmonte pilsMole Antonelliana tornisKolizejsVeneras dzimšanafutūrisma skulptūraMarka Aurēlija statujaVitrūvija cilvēksRafaela zīmēts Dantes Aligjeri portrets
KipramuflonsKirēnijas kuģis (4.gs. p.m.ē. tirdzniecības kuģis)Pomosas elks - vara laikmeta mākslas paraugs
LatvijaLatvijas mazais ģerbonisLatvijas lielais ģerbonisTautu meita
LietuvaBruņinieks no Lietuvas ģerboņa
LuksemburgaLuksemurgas lielhercogs (Anrī)
Maltaaizvēsturiskā Mnaidras tempļa altārisMaltas ģerbonisMaltas krusts
Monako
(2002—2005)
Monako ģerbonisMonako zīmogsFirsts Renjē III un princis AlbērsFirsts Renjē III
(Kopš 2005. gada)Firsta Albēra II monogrammaFirsta Albēra II portrets
NīderlandeNīderlandes karalis (līdz 2013. gadam Beatrikse, kopš 2013. gada Vilems Aleksandrs)
PortugālePortugāles karliskais zīmogs:
1134.gada1142. gada1144.gada
SanmarīnoTrešais tornisBrīvības statujaPirmais tornisSv. Marīna bazilikaSv. MarīnsTrīs Sanmarīno nocietinājumu torņiSanmarīno ģerbonisSanmarīno valdības ēka
SlovākijaKrivana kalnsBratislavas pilsSlovākijas ģerboņa pamatmotīvs - dubults krusts virs trīs pakalniem
SlovēnijaStārķisValdnieku akmens (joniešu kollonas daļa)Sējējs sēj zvaigznesNeīstenots parlamenta ēkas projektsDivi Lipicas zirgiTriglava kalns un Vēža zvaigznājsPrimožs TrubarsFrance Prešerens
SomijaLauva no Somijas ģerboņaDivi lidojoši gulbjiLācenes
SpānijaSantjago de Kompostelas katedrāleMigels de ServantessSpānijas karalis (līdz 2014. gadam Huans Karloss I, kopš 2014. gada Felipe VI)
VācijaOzolzarsBrandenburgas vārtiStilizēts ērglis
VatikānsRomas pāvests (līdz 2005. gadam Jānis Pāvils II, 2005.- 2013. gadā Benedikts XVI, kopš 2013. gada Francisks) vai Vatikāna ģerbonis sede vacante laikā

2 eiro monētu jostas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis var izvēlēties arī 2 eiro monētu jostas uzrakstu, taču vairums valstu ir izvēlējušās ar zvaigznītēm atdalītus nominālvērtības uzrakstus, tādējādi tās vairākām valstīm sakrīt.

Valsts Monētas josta Apraksts
Austrija Četras reizes atkārtojas "2 EURO ★★★" ar pamīšus apgrieztiem burtiem
Andora, Beļģija, Francija, Īrija, Luksemburga, Monako, Spānija Sešas reizes atkārtojas "2 ★ ★" ar pamīšus apgrieztiem burtiem
Kipra Divreiz atkārtojas "2 ΕΥΡΩ 2 EURO" (grieķu un turku valodās)
Horvātija Uzraksts "O LIJEPA O DRAGA O SLATKA SLOBODO" (AK SKAISTĀ, AK MĪĻĀ, AK SKAISTĀ BRĪVĪBA)
Igaunija Uzraksts "EESTI ○" ar pamīšus apgrieztiem burtiem
Latvija Uzraksts "DIEVS ★ SVĒTĪ ★ LATVIJU ★"
Lietuva Uzraksts "LAISVĖ ★ VIENYBĖ ★ GEROVĖ ★" (BRĪVĪBA, VIENOTĪBA, LABKLĀJĪBA)
Somija Uzraksts "SUOMI FINLAND" (somu un zviedru valodās), kam seko trīs lauvas galvas
Vācija Vācijas moto "EINIGKEIT UND RECHT UND FREIHEIT" (VIENOTĪBA UN TAISNĪBA UN BRĪVĪBA), kam seko ērgļa attēls
Grieķija Uzraksts "ΕΛΛΗΝΙΚΗ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑ ★" (ELLINIKI DIMOKRATIA - "HELĒŅU REPUBLIKA").
Itālija, Sanmarīno, Vatikāns Sešas reizes atkārtojas "2 ★" ar pamīšus apgrieztiem burtiem
Malta Sešas reizes atkārtojas "2✠✠" ar pamīšus apgrieztiem burtiem
Nīderlande "GOD ★ ZIJ ★ MET ★ ONS ★" (DIEVS ESI AR MUMS). Šāds uzraksts agrāk bija uz lielāku nominālu Nīderlandes guldeņu monētām
Portugāle Septiņas pilis un ģerboņi, kas ir motīvi no uz nacionālās puses redzemajiem attēliem
Slovākija Uzraksti "SLOVENSKÁ REPUBLIKA" (SLOVĀKU REPUBLIKA), ko atdala divas zvaiznes un liepas lapa starp tām
Slovēnija "SLOVENIJA •"

Valstu identifikatori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2008. gada ECOFIN rekomendē norādīt uz katras valsts monētām izdevējvalsts nosaukumu vai tā saīsinājumu. Šādu identifikatoru nelietoja sešas valstis — Austrija, Beļģija, Grieķija, Nīderlande, Somija un Vācija, taču tikai Somija un Beļģija ir pārveidojušas savas monētas, lai tādus iekļautu.

Valsts Identifikators Citas identifikācijas zīmes
Andora ANDORRA
Austrija Austrijas karogs (divas līnijas)
Beļģija BE Karaļa Alberta II monogramma (A II un kronis)
Francija RF
Grieķija
Horvātija HRVATSKA Horvātu šaha galds
Igaunija EESTI
Īrija éıʀe
Itālija Stilizēts RI (I pāri R)
Kipra KYΠPOΣ/KIBRIS
Latvija LATVIJA/LATVIJAS REPUBLIKA
Lietuva LIETUVA
Luksemburga LËTZEBUERG
Malta MALTA
Monako MONACO
Nīderlande BEATRIX KONINGIN DER NEDERLANDEN (Beatrikse, Nīderlandes karaliene)
Portugāle PORTUGAL
Sanmarīno SAN MARINO
Slovākija SLOVENSKO
Slovēnija SLOVENIJA
Somija FI
Spānija ESPAÑA
Vācija
Vatikāns CITTÀ DEL VATICANO
  1. Euro monētas Arhivēts 2013. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē., Eiropas Centrālās Bankas mājas lapa 2013. gada 3. janvārī