Eiropiešu emigrācija
Eiropiešu emigrācija ir bijusi nozīmīgs globāls fenomens, kas ietekmējis pasaules demogrāfiju, ekonomiku un kultūru. No 19. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum miljoniem eiropiešu pameta savu dzimteni, meklējot labāku dzīvi citās pasaules daļās. Šī masveida kustība bija dažādu faktoru rezultāts, un tās sekas ir jūtamas arī šodien.
Eiropiešu emigrācija sākās jau viduslaikos, taču īpaši intensīva tā kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam. Šajā periodā vairāk nekā 50 miljoni eiropiešu emigrēja uz Ameriku, Austrāliju, Āfriku un citām pasaules daļām. Lielākā daļa emigrantu nāca no tādām valstīm kā Lielbritānija, Īrija, Vācija, Itālija un Skandināvijas valstis.
Cēloņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropiešu emigrācijas cēloņi bija daudzveidīgi.
- Ekonomiskie apstākļi: Rūpnieciskās revolūcijas laikā daudziem eiropiešiem bija grūtības atrast darbu un nodrošināt iztiku. Augošā nabadzība, zems dzīves līmenis un zemes trūkums laukos piespieda cilvēkus meklēt jaunas iespējas ārzemēs.
- Politiskā nestabilitāte un kari: Daudzās Eiropas valstīs bieži notika politiskie nemieri, revolūcijas un kari, kas veicināja cilvēku aizplūšanu. Piemēram, Kartupeļu bads 1840. gados izraisīja masveida emigrāciju no Īrijas.
- Relatīvā brīvība un jauni piedzīvojumi: Amerikā un citās jaunattīstības teritorijās tika piedāvātas relatīvas brīvības un iespējas, kas daudzus pievilka. Jaunie emigranti cerēja uz labāku dzīvi, zemes īpašumiem un iespējām, ko nespēja atrast Eiropā.
- Koloniālā ekspansija: Dažām Eiropas valstīm bija kolonijas Āzijā, Āfrikā un Amerikā, kur tās veicināja savu pilsoņu pārvietošanos, lai apdzīvotu jaunās teritorijas.
Sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropiešu emigrācijai bija plašas sekas gan Eiropā, gan citur pasaulē. Daudzu valstu populācija ievērojami pieauga, pateicoties eiropiešu ierašanās. ASV, piemēram, būtiski mainījās iedzīvotāju struktūra un kultūra, veidojot multikulturālu sabiedrību. Emigranti bieži kļuva par svarīgiem spēlētājiem jaunattīstības valstu ekonomikās, radot jaunas rūpniecības nozares un attīstot lauksaimniecību. Eiropas valstis savukārt zaudēja darbaspēku, kas varēja radīt problēmas, taču emigrantu sūtītie naudas līdzekļi bieži palīdzēja atbalstīt palikušos radiniekus.
Emigrācija veicināja arī kultūras apmaiņu, kas bagātināja gan izcelsmes, gan galamērķa valstis. Tā rezultātā tika veidotas jaunas identitātes, un kultūras elementi saplūda, veidojot daudzveidīgas sabiedrības.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiropiešu emigrācija.
