Elīza Fogele
| ||||||||||||
Elīza Fogele (vācu: Elise Vogel, dzimusi kā Elīza Johanna Kalsinga (vācu: Elise Johanna Kalsing); 1895. gada 26. jūnijs Rīga — miršanas gads nav zināms) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas meistare šahā.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vācu laikrakstā "Rigasche Stadtblätter" saglabājušās ziņas, ka Elīza Johanna Kalsinga 1895. gada jūlija beigās kristīta Rīgas Doma baznīcā.[1] 1928. gada 19. aprīlī apprecējusies ar vācbaltiešu izcelsmes kantoristu Jāni Fogeli (vācu: Johannes Georg Wolfgang Vogel) un pieņēmusi vīra uzvārdu.[2][3]
1930. gados bijusi viena no Latvijas šahistēm, kas sekmīgi piedalījusies pirmajos Latvijas sieviešu šaha čempionātos un citos, tajā skaitā vīriešu šaha turnīros. 1934. gadā kā Fogele-Kalsinga atrodama vācu laikraksta "Rigasche Rundschau" šaha nodaļas šaha uzdevumu risinātāju sarakstos.[4][5] 1937. gadā dalījusi 1.-2. vietu ar Mildu Lauberti 1. Latvijas sieviešu šaha čempionātā, bet bezcerīgi zaudējusi papildu mačā ar 0:4. Tā laika turnīra apskatos bieži dēvēta par Hamburgas vai Amsterdamas šaha meistari, taču trūkst dokumentālu pierādījumu, kas apliecinātu šo faktu. 1938. gada martā pārstāvējusi strādnieku arodbiedrību 100 galdiņu šaha mačā pret valsts un pašvaldību darbiniekiem, kurā pie 50. galdiņa uzvarējusi Emīliju Šmiti.[6] 1938. gada 2. Latvijas sieviešu šaha čempionātā, nepiedaloties Mildai Laubertei, dalījusi 1.-3. vietu ar Martu Krūmiņu un Emīliju Šmiti. 1939. gadā Ķemeru - Rīgas starptautiskā šaha turnīra laikā pārliecinoši uzvarējusi papildu turnīrā un kļuvusi par Latvijas šaha meistari. 1939. gada februārī piedalījusies Latvijas Darba kameras (LDK) 3. šaha čempionāta B klases 2. grupās vīriešu turnīrā, kurā astoņu dalībnieku konkurencē izcīnījusi 4. vietu,[7] bet pēc tam uzvarējusi LDK sieviešu turnīrā, apsteidzot 2. vietas ieguvēju Emīliju Šmiti.[8] 1939. gada jūnijā Vācu darbinieku savienības komandas sastāvā, kuras līderis bija Georgs Hodakovskis, kļuvusi par LDK komandu turnīra uzvarētāju, turklāt pie sava 7. galdiņa dalījusi pirmo vietu vīriešu konkurencē.[9]
1939. gada decembrī piedalījusies Latvijas Šaha savienības A klases klasifikācijas turnīra 2. grupā, kuru noslēgusi priekšpēdējā vietā (uzvarējis Jānis Krūzkops), nospēlējot 11 partijās tikai 3 neizšķirtus ar Kārli Ozolu, Jāni Frīdi un Martu Krūmiņu.[10] Tas bija pēdējais zināmais Fogeles šaha turnīrs. 1939. gada 15. decembrī viņas vīrs Jānis Fogels sakarā ar vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriāciju tika atlaists no Latvijas pavalstniecības.[11] Visticamāk, ka pēc tam Fogelu ģimene 1940. gadā ir pametusi Latviju.
Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 30. decembrī pēdējo reizi minēta presē sakarā ar tēva Roberta Kalsinga bēru sludinājumu.[12] Par Fogeles tālāko likteni trūkst informācijas.
Vietas Latvijas šaha čempionātā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1937. gads — 2. vieta.
- 1938. gads — 1. vieta.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ģ.Salmiņš, V.Zemītis "Sudraba važiņa no Stokholmas. Milda Lauberte šaha cīņās", Liepāja, LiePA, 2007, ISBN 9984-754-90-1.
- Z.Trenko "Latvijas pirmā šacha karaliene", Rīga, autora izdevums, 2011, ISBN 978-9984-49-308-4.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «"Rigasche Stadtblätter", 27.07.1895». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Latvis", 20.04.1928». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Rigasche Rundschau", 28.04.1928». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Rigasche Rundschau", 21.04.1934». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Rigasche Rundschau", 26.05.1934». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Lielākais šacha spēles sarīkojums Latvijā", laikraksts "Rīts", 26.03.1938». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Darba Dzīve", 04.02.1939». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Darba Dzīve", 11.02.1939». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Darba Dzīve", 10.06.1939». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Stāsti un romāni" 05.01.1940». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Valdības Vēstnesis", 16.12.1939». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.
- ↑ «"Deutsche Zeitung in Ostland", 30.12.1943». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 13.02.2017.