Zigfrīds Trenko
| ||||||||||||
Zigfrīds Trenko (1931. gada 16. novembris Rīga — 2015. gada 30. oktobris Rīga) bija Latvijas žurnālists, rakstnieks un šahists.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis kurpnieka ģimenē. Beidzis 22. vidusskolu (1949) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu (1953). Strādājis par literāro līdzstrādnieku Liepājas laikrakstā "Komunists" (1954—1955), par mežmateriālu krāvēju Cesvaines mežsaimniecībā (1955), literāro līdzstrādnieku laikrakstā "Sports" (1955—1957), skatuves strādnieku Dailes teātrī (1957), literāro līdzstrādnieku laikrakstā "Cīņa" (1958—1960), atbildīgā sekretāra vietnieku laikrakstā "Rīgas Balss" un literāro līdzstrādnieku žurnālā "Liesma" (1960—1961), kā arī žurnālā "Šahs" (1963—1972), nodaļas redaktoru žurnālā "Zinātne un Tehnika" (1972—1979 un 1990—1991), redaktoru žurnālā "Dadzis" (1979—1983), galvenā redaktora vietnieku krievu valodā iznākošajā žurnālā "Daugava" (1983—1988), atbildīgo sekretāru laikrakstā "Skolotāju avīze" (1988—1989), māksliniecisko redaktoru Sadzīves pakalpojumu ministrijas Informācijas un reklāmas aģentūrā un žurnāla "Serviss" galveno redaktoru (1989—1990). Bijis redaktors arī žurnālos "Šahs Baltijā" (1992—1994), "Latvian Correspondence Chess & Latvian Gambit" (1998—2001) un "Latvijas Šaha Vēstnesis" (2002—2006). Latvijas Žurnālistu savienības biedrs (1959). Bijis arī sporta komentētājs Latvijas televīzijā un radio.
Rakstnieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā publikācija — stāsts "Divi soda metieni" žurnāla "Bērnība" 1961. gada 2. numurā. Rakstījis stāstus, humoreskas, ceļojumu aprakstus. Kopā ar Leonu Gvīnu (īstajā vārdā Leonīds Gurēvičs, dzimis 21.02.1941) sarakstījis romānus "Mainu dzīvokli..." (1978) un "Čūska zālājā" (1985). Savos darbos bieži pievērsies zinātniskās fantastikas žanram. Sarakstījis biogrāfiskas grāmatas par basketbolistu Valdi Valteru — "Valters no VEF" (1982) un šahisti Mildu Lauberti — "Milda Lauberte — Latvijas pirmā šacha karaliene" (2011).
Tulkotājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bijis pazīstams kā tulkotājs. Pazīstamākie tulkojumi: S.Lema "Solāris" (1970, no poļu valodas)[1] un M.Koļesņikova "Izvēles tiesības" (1973, no krievu valodas). Tulkojis latviešu rakstnieku darbus krievu valodā: A.Kolberga "Ēna" (1986), M.Zariņa "Un miglā kūpēja rudzu lauks" (1987), A.Freimaņa, A.Jakubāna, A.Skaiļa un citu darbus.
Šahists[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bijis arī meistarkandidāts šahā. 1949. gadā PSRS jauniešu komandu čempionātā šahā pārstāvējis Latvijas komandu Rīgas pusfinālā pie 6. galdiņa. [2] 1953. gadā Viļņā pārstāvējis Latvijas komandu sporta biedrības "Spartak" komandu čempionātā šahā.[3] 1979. un 1980. gadā uzvarējis Latvijas kultūras darbinieku šaha turnīrā, bet 1981. gadā bijis labākais Baltijas žurnālistu šaha turnīrā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Solaris Latvian Liesma 1970». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.
- ↑ Championship of USSR (team juniors) — Semifinal A (6 board) 1949
- ↑ «VSS Teams Chess Championship summary». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 597. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900—2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis … [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)