Pāriet uz saturu

Elektrokardiogrāfija

Vikipēdijas lapa
Sirds EKG vilnis normālā sinusa ritmā
10 elektrodu pieslēgšanas vietas elektrokardiogrāfijas veikšanai

Elektrokardiogrāfija (saīsinājumā EKG, no grieķu: καρδία, cardia — 'sirds' un γραφειν, graphein — 'rakstīt') ir viena no galvenajām[1] sirds izmeklēšanas metodēm. Ar elektrokardiogrāfu, kura elektrodi pievienoti cilvēka ādai, tiek uzņemtas elektrokardiogrammas (EKG). Šie elektrodi nosaka nelielas elektriskās izmaiņas, kas ir sirds muskuļu depolarizācijas sekas, kam seko repolarizācija katra sirds cikla (sitiena) laikā. Izmaiņas normālā elektrokardiogrammā rodas daudzu sirds patoloģiju, kā:

Tradicionāli "EKG" parasti nozīmē 12 novadījumu EKG, kas tiek veikta guļus stāvoklī, kā aprakstīts tālāk. Tomēr arī citas ierīces var reģistrēt sirds elektrisko aktivitāti, piemēram, Holtera monitors, un arī daži viedpulksteņu modeļi spēj ierakstīt EKG. EKG signālus var ierakstīt citos kontekstos ar citām ierīcēm.

Normāla EKG viļņa animācija
Normāla 12 novadījumu elektrokardiogramma

Pēc elektrokardiogrammas var noteikt sirds veselības stāvokli un izsekot tādu slimību gaitai kā sirdstrieka, iekaisums (miokardīts), vadīšanas traucējumi, aritmijas, arī sirds vainagartēriju, to zaru stāvoklis (skleroze, sašaurinājums), izmaiņas, ko rada paaugstināts asinsspiediens, sirds vārstuļu defekti, perikardīts, kā arī izmaiņas pēc infarkta (rētaudu veidošanās, atveseļošanās).[8][1]

EKG ir trīs galvenās sastāvdaļas:

  • P vilnis, kas atspoguļo priekškambaru depolarizāciju.
  • QRS komplekss, kas atspoguļo kambaru depolarizāciju.
  • T vilnis, kas atspoguļo kambaru repolarizāciju.

Rodoties šūnu uzbudinājumam, uzbudinātais sirds apgabals kļūst negatīvs, salīdzinot ar neuzbudinātiem apgabaliem, tādēļ rodas potenciālu atšķirība starp attiecīgajām sirds daļām. Šī potenciālu starpība, kas rodas sirdī, elektriskā lauka veidā izplatās pa visu ķermeni. Ar EKG palīdzību var izsekot uzbudinājuma ātro rašanos un izplatīšanos sirds muskulī, un samērā lēno izzušanu (atgriešanos miera stāvoklī).

Interpretācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amplitūdas un intervāli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visiem viļņiem EKG pierakstā un intervāliem starp tiem ir paredzams laika ilgums, virkne pieņemamu amplitūdu (spriegumu) un tipisku morfoloģiju. Jebkura novirze no parasta pieraksta ir potenciāli patoloģiska un līdz ar to klīniski nozīmiga.[9]

Krūšu jeb prekardiālo novadījumu (no V1-V6) elektrodu izvietojums

Lai atvieglotu amplitūdu un intervālu mērīšanu, EKG ir drukāts uz diagrammas papīra standarta skalā: katrs 1 mm (viens mazs kvadrāts uz standarta 25mm/s EKG papīra) veido 40 ms (milisekundes) uz X-ass un 0,1 mV (milivolti) uz Y-ass.[10]

Intervālu un viļņu nozīme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Funkcija Apraksts Patoloģija Ilgums
P vilnis P vilnis atspoguļo priekškambaru depolarizāciju. Priekškambaru depolarizācija izplatās no SA mezgla uz AV mezglu un no labā ātrija uz kreiso ātriju. P viļņi parasti ir vertikāli lielākā daļā novadījumu, izņemot aVR; Neparasta P viļņu ass (invertēta citos vados), var norādīt uz ektopisku priekškambaru elektrokardiostimulāciju. Ja P vilnis ir neparasti ilgs, tā var būt priekškambaru paplašināšanās. Parasti liels labais ātrijs izraisa augstu, smailu P vilni, kamēr liels kreisais ātrijs dod divkupru P vilni. <80 ms
PR intervāls PR intervālu mēra no P viļņa sākuma līdz QRS kompleksa sākumam. Šis intervāls atspoguļo laiku, kad elektriskais impulss pārvietojas no sinusa mezgla caur AV mezglu. PR intervāls īsāks par 120 ms liecina, ka elektriskais impulss apiet AV mezglu, tāpat kā Volfa—Parkinsona—Vaita sindromā. PR intervāls pastāvīgi ilgāks par 200 ms norāda uz pirmās pakāpes atrioventrikulāro blokādi. PR segments (daļa no pieraksta pēc P vilņa un pirms QRS kompleksa) parasti ir pilnīgi plakans, bet var tikt nomākts perikardīta gadījumā. 120 līdz 200 ms
QRS komplekss QRS komplekss atspoguļo labā un kreisā kambara straujo depolarizāciju. Kambariem ir lielāka muskuļu masa, salīdzinot ar priekškambariem, tāpēc QRS komplekss parasti ir daudz lielākas amplitūdas nekā P vilnis. Ja QRS komplekss ir plats (ilgāks par 120 ms), tas liecina par sirds vadīšanas sistēmas traucējumiem, piemēram, kreisā zara blokāde (LBBB), labā zara blokāde (RBBB) vai kambaru ritmiem, piemēram, kambaru tahikardiju (VT). Vielmaiņas problēmas, piemēram, smaga hiperkaliēmija vai triciklisko antidepresantu pārdozēšana, arī var pagarināt QRS kompleksu. Neparasti augsts QRS komplekss var liecināt par kreisā kambara hipertrofiju (LVH), savukārt ļoti zemas amplitūdas QRS komplekss var liecināt par šķidrumu perikardā (perikarda efūzija) vai infiltratīvu miokarda slimību. 80 līdz 100 ms
J-punkts J-punkts ir punkts, kurā beidzas QRS komplekss un sākas ST segments. J-punkts var būt paaugstināts kā normas variants (agrīnās repolarizācijas gadījumā)[11]. Atsevišķa J vilņa vai Osborna vilņa esamība J-punktā ir hipotermijas vai hiperkalciēmijas patognomonika.
ST segments ST segments savieno QRS kompleksu un T vilni; Tas ir periods, kad kambari ir depolarizēti. Tas parasti ir izoelektrisks, bet var būt nomākts vai paaugstināts miokarda infarktu vai išēmijas gadījumos. ST-depresiju var izraisīt arī kreisā kambara hipertrofija (LVH) vai digoksīns. ST elevāciju var izraisīt arī perikardīts, Brugadas sindroms, vai var būt normāls variants (J-punkta pacēlums).
T vilnis T vilnis atspoguļo kambaru repolarizāciju. Tas parasti ir vertikāli visos novadījumos, izņemot aVR un V1. Invertēti T viļņi var liecināt par miokarda išēmiju, kreisā kambara hipertrofiju, augstu intrakraniālo spiedienu vai vielmaiņas traucējumiem. Smaili T viļņi var liecināt par hiperkaliēmiju vai ļoti agrīnu miokarda infarktu. 160 ms
QT koriģētais intervāls (QTc) QT intervālu mēra no QRS kompleksa sākuma līdz T viļņa beigām. Pieņemamie diapazoni atšķiras atkarībā no sirdsdarbības ātruma, tāpēc tas ir jākoriģē līdz QTc, dalot ar RR intervāla kvadrātsakni. Paildzināts QTc intervāls ir ventrikulāro tahiaritmiju un pēkšņas nāves riska faktors. Garš QT var rasties kā ģenētisks sindroms (jonu kanalopātija), vai arī atsevišķu medikamentu blakusparādība. Neparasti īsu QTc var redzēt smagas hiperkalciēmijas gadījumā. <440 ms
U vilnis U vilni, iespējams, izraisa kambaru starpsienas repolarizācija. Parasti tas ir zemas amplitūdas, un visbiežāk ir pilnīgi iztrūkstošs. Ļoti ievērojams U vilnis var būt hipokaliēmijas, hiperkalciēmijas vai hipertireozes pazīme.[12]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2015. gada 1. martā.
  2. ↑ Lyakhov, Pavel; Kiladze, Mariya; Lyakhova, Ulyana (January 2021). "System for Neural Network Determination of Atrial Fibrillation on ECG Signals with Wavelet-Based Preprocessing" (en). Applied Sciences 11 (16): 7213. doi:10.3390/app11167213.
  3. ↑ Hoyland, Philip; Hammache, Néfissa; Battaglia, Alberto; Oster, Julien; Felblinger, Jacques; de Chillou, Christian; Odille, Freddy (2020). "A Paced-ECG Detector and Delineator for Automatic Multi-Parametric Catheter Mapping of Ventricular Tachycardia". IEEE Access 8: 223952–223960. Bibcode 2020IEEEA...8v3952H. doi:10.1109/ACCESS.2020.3043542. ISSN 2169-3536.
  4. ↑ Bigler, Marius Reto; Zimmermann, Patrick; Papadis, Athanasios; Seiler, Christian (2021-01-01). "Accuracy of intracoronary ECG parameters for myocardial ischemia detection" (en). Journal of Electrocardiology 64: 50–57. doi:10.1016/j.jelectrocard.2020.11.018. ISSN 0022-0736. PMID 33316551.
  5. ↑ Prabhakararao, Eedara; Dandapat, Samarendra (August 2020). "Myocardial Infarction Severity Stages Classification From ECG Signals Using Attentional Recurrent Neural Network". IEEE Sensors Journal 20 (15): 8711–8720. Bibcode 2020ISenJ..20.8711P. doi:10.1109/JSEN.2020.2984493. ISSN 1558-1748.
  6. ↑ Carrizales-Sepúlveda, Edgar Francisco; Vera-Pineda, Raymundo; Jiménez-Castillo, Raúl Alberto; Treviño-García, Karla Belén; Ordaz-Farías, Alejandro (2019-11-01). "Toluene toxicity presenting with hypokalemia, profound weakness and U waves in the electrocardiogram" (en). The American Journal of Emergency Medicine 37 (11): 2120.e1–2120.e3. doi:10.1016/j.ajem.2019.158417. ISSN 0735-6757. PMID 31477355.
  7. ↑ Horbal, Piotr J.; Patel, Hiren; Baig, Mariam; Dickey, Sierra; Chen, Guanhua; Tsai, Christina; Fernelius, Joshua; Nwankwo, Eugene et al. (2021-08-01). "B-Po04-164 Quantification of Electrocardiogram Parameters During Hyperkalemia: A Single-Center Retrospective Study" (en). Heart Rhythm 18 (8): S345. doi:10.1016/j.hrthm.2021.06.856. ISSN 1547-5271.
  8. ↑ Līga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova. Fizioloģija ārstiem. Rīga : Izdevniecība Nacionālais apgāds, 2007. ISBN 978-9984-26-294-9.
  9. ↑ M. D. K. Publishing. EKGS and ECGS (Speedy Study Guides) (angļu). Speedy Publishing LLC, 2015-04-28. ISBN 978-1-68185-011-5.
  10. ↑ «Banner Health - ECG Study Guide».
  11. ↑ Ed Burns, Robert Buttner, Ed Burns and Robert Buttner. «Benign Early Repolarisation». Life in the Fast Lane • LITFL (en-US), 2018-08-01. Skatīts: 2022-11-19.
  12. ↑ Houghton, Andrew R, Gray, David. Making Sense of the ECG, Third Edition. Hodder Education, 2012. 214. lpp. ISBN 978-1-4441-6654-5.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Elektrokardiogrāfija&oldid=4034297"