Elpistostegāļi

Elpistostegāļi Elpistostegalia Camp & Allison, 1961
Panderichthys rhombolepis rekonstrukcija.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomata)
Megaklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Virsklase	Daivspurzivis (Sarcopterygii)
Klase	Ripidistijas (Rhipidistia)
Kārta	Elpistostegāļi (Elpistostegalia)
Sinonīmi
Panderichthyida, Panderichthyformes
Elpistostegāļi Vikikrātuvē

Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām. Tās bija lielas zivis ar horizontāli saplacinātu ķermeni un skaidri nodalītu galvu. Pēc sava dzīvesveida, iespējams, tie bija uzglūnošie plēsēji. Panderihtīdiem ir konstatējamas tetrapodu uzbūves īpatnības, un tie tiek uzskatīti par pārejas grupu no daivspurzivīm uz sauszemes mugurkaulniekiem — četrkājiem. Elpistostegāļu kārtu izdalīja 1961. gadā ASV paleontologs Čārlzs Kamps un H.J. Alisons, pamatojoties uz 1939. gadā Kanādas devonā atrasto Elpistostege watsoni. Bet 1989. gadā krievu paleontoloģe Emīlija Vorobjova pēc Lodes māla raktuvēs atrastajiem veseliem Panderichthys rhombolepis eksemplāriem izveidoja panderihtīdu kārtu (Panderichthyida). Šīs kārtas pārstāvji dzīvoja paleozoja ērā, devona periodā. Kārtā ir tikai viena panderihtīdu dzimta (Panderichthyidae).

Apraksts

Galvaskauss plakans ar dorsāli izvietotām un savstarpēji satuvinātām nelielām acu orbītām, un pagarinātu preorbitālo daļu. Virs orbītām izceļas virsuzacu vaļņi. Deguna kapsulas ir salīdzinoši mazas. Ārīgi nāsis atrodas gandrīz pie augšžokļa malas. Galvaskausa priekšdaļu sedz sīku kaulu mozaīka. Deguna (pieres) kauli ir orbītu priekšā un ar parietālajiem kauliem robežojas galvaskausa apgabalā starp orbītām. Iekšgalvaskausa savienojums dermālajos kaulos neparādās. Lacrimale un jugale kauli ir lieli. Maxilla ir gara un šaura, un nerobežojas ar squamosa. Tās šķir jugale un quadratojugale kauli. Parasti ir trīs ekstraskapulārie kauli. Ir attīstīta spirakulārā sprauga. Lemeši ir nobīdīti aukslēju centra virzienā. Garš un šaurs parasfenoīds stiepjas gandrīz pār visām aukslējām. Pterigoīdie kauli ir lieli. Hiomandibula ir gara, serdeņveidīga. Mediālā nepāra gulārā plātne (Gm) ir liela. Zobi ir ar poliplokodontā tipa krokojumu, taču ar vāji izteiktiem kaula ķīlīšiem starp krokām, līdzīgi, kā labirintodontu četrkāju zobiem. Krūšu spuru joslā kleitrums ir liels. Ir labi attīstītas pāra spuras ar gaļīgu pamatni un garām zarojošām lepidotrihijām. Muguras un analās spuras nav. Vēdera spuras ir satuvinātas ar dificerkālu astes spuru. Krūšu spuras ir ar nelielu pārkaulojumu skaitu. Ass daļā ir trīs elementi: plecu, elkoņa un distālais. Sānu elementi ir divi staru un sānu radiālija. Plecu bazālija ir šarnīrveidīgi savienota ar labi izteiktu skapulokorakoīda glenoīdo iedobi. Spuru pamatnē nav zvīņu. Mugurkaulam neirālā loka pāra elementi saskaras ar pusgredzenveida hipocentriem. Ribas ir labi attīstītas. Zvīņas ir rombiskas un bez kosmīna.