Emīls Janningss
| Emīls Janningss Emil Jannings | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
Teodors Frīdrihs Emīls Janencs 1884. gada 23. jūnijā  Roršaha, Šveice |
| Miris |
1950. gada 2. janvārī (65 gadu vecumā) Štrobla, Austrija |
| Nodarbošanās | Aktieris |
| Darbības gadi | 1914—1945 |
|
Apbalvojumi
| |
Emīls Janningss (vācu: Emil Jannings, īstajā vārdā Teodors Frīdrihs Emīls Janencs (Theodor Friedrich Emil Janenz), dzimis 1884. gada 23. jūnijā, miris 1950. gada 2. janvārī) bija vācu aktieris un producents. Viņš ir pirmais aktieris, kas saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" (1929. gada ceremonija).
Zināmākās Janningsa filmas ir viņa sadarbības ar režisoriem Frīdrihu Vilhelmu Murnavu un Jozefu Štenbergu, tajā skaitā arī 1930. gada filma "Zilais eņģelis" (Der blaue Engel) ar Marlēnu Dītrihu. Vēlāk Emīls Janningss filmējās vairākās nacionālistiski sociālās propagandas filmās.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrīnie gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Emīls Janningss piedzima un tika kristīts kā Teodors Frīdrihs Emīls Janencs Roršahā, Šveicē. Viņa mātei bija krievu un vāciešu saknes, bet tēvs bija amerikānis.[1][2] Bērnības gados viņa ģimene pārcēlās uz Gerlicu Vācijā, un aktiera karjeru Janningss uzsāka pilsētas teātrī. Viņš strādāja Brēmenē un Leipcigā pirms pievienojās Maksa Reinharda teātra grupai Berlīnē.[3]
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janningss bija teātra aktieris, kurš pievērsās kino jomai. Viņš kā kinoaktieris filmējies daudzās mēmā kino filmās, tajā skaitā 1922. gada "Otello" ekranizācijā un Frīdriha Vilhelma Murnava filmā "Pēdējais cilvēks", kur atveidoja padzīvojušu viesnīcas šveicaru, kas tiek pazemināts par labierīcību uzkopēju. Janningss sadarbojās ar Murnavu arī divās citās filmās, atveidojot galveno lomu filmā Herr Tartüff (1925) un Mefistofeli filmā "Fausts" (1926). Drīz pēc tam Janningss sāka filmēties Holivudā. 1929. gadā viņš ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par aktierspēli divās filmās: The Way of All Flesh (mūsdienās nav saglabājusies neviena kopija) un Jozefa Štenberga filmā The Last Command.
Viņa Holivudas karjerai pienāca gals līdz ar skaņas parādīšanos kinofilmā, jo viņa smagais vācu akcents bija grūti saprotams. Viņa dialogus parasti ieskaņoja kāds cits aktieris, filmā "Patriots" (The Patriot, 1928) pēc Janningsa iebildumiem tika atstāta viņa paša balss. Atgriezies Eiropā, viņš atveidoja Marlēnas Dītrihas partneri 1930. gada filmā "Zilais eņģelis", kas vienlaicīgi tika filmēta gan angļu, gan vācu valodā.
Pēc Sjūzenas Orleānas, Rin Tin Tin: The Life and The Legend grāmatas autores, domām Janningss patiesībā nav pirmās Kinoakadēmijas balvas ieguvēja par galveno lomu, bet gan tikai otrās vietas ieguvējs. Strādājot pie savas grāmatas, viņa atklāja, ka patiesībā vācu aitu suns vārdā Rintintins bija tā laika lielākā kinozvaigzne, kam arī pienācās balva. Kinoakadēmija bija nopietni satraukusies, ka pirmā Kinoakadēmijas balva būtu jāpasniedz sunim, tādēļ otrās vietas ieguvējs tika mākslīgi pārvērsts par uzvarētāju. [4]
Kara gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Trešā reiha laikā Janningss filmējās vairākās nacionālsociālismu slavinošās filmās, tajā skaitā Führerprinzip (Vadoņa kulta) slavinošās: Der Herrscher (1937), Ohm Kruger (1941) un Die Entlassung (1942).
Kad Sabiedroto spēki 1945. gadā ienāca Vācijā, Janningss ar "Oskara" balvas statueti mēģināja pierādīt savu saikni ar Holivudu. Viņa lomas nacionālsociālisma propagandas filmās bija iemesls denacifikācijas procesam. Viņš pārvācās uz dzīvi netālu no Zalcburgas un 1947. gadā kļuva par Austrijas pilsoni.[3]
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janningss bija precējies trīs reizes. Visas trīs bija teātra un kino aktrises, un visas laulības tika šķirtas. Jannigsa pirmā sieva bija Hanna Ralfa, otrā — Lūsija Hēflihe un pēdējā sieva bija Gusija Hola, kura pirms tam bija precējusies ar aktieri Kondrātu Feidu.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janningss nomira 1950. gadā, 65 gadu vecumā, Štroblā no aknu vēža.[5] Viņa iegūtā Amerikas Kinoakadēmijas balva mūsdienās atrodas Berlīnes Kino muzejā.
Attēlojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hilmārs Eihorns atveido sirreālu Janningsa tēlu Kventina Tarantīno filmā "Bēdīgi slavenie mērgļi". 1972. gada filmā "Kabarē", dziedātāja Salija Boulsa (Laiza Minelli), atrodoties augstākās sabiedrības vakariņās, mēģina sev pievērst uzmanību, apgalvojot, ka viņa ir Emīla Janningsa draudzene.
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Nosaukums | Loma | Piezīmes |
|---|---|---|---|
| 1914 | Arme Eva | ||
| Im Schützengraben | |||
| Passionels Tagebuch | |||
| 1916 | Aus Mangel an Beweisen | Dr. Langers | |
| Die Bettlerin von St. Marien | Barons Gelsburgs | ||
| Frau Eva | |||
| Im Angesicht des Toten | Pauls Verners | ||
| Das Leben ein Traum | |||
| Nächte des Grauens | |||
| Stein unter Steinen | |||
| 1917 | Das Fidele Gefängnis | cietuma uzraugs Kvabe | The Merry Jail (angliskais nosaukums) |
| Wenn vier Dasselbe tun | Segetofs | ||
| Hoheit Radieschen | |||
| Die Ehe der Luise Rohrbach | Vilhelms Rohrbahs | ||
| Der Zehnte Pavillon der Zitadelle | |||
| Das Geschäft | S. H. Haslers | ||
| Lulu | |||
| Der Ring der Giuditta Foscari | |||
| Die Seeschlacht | |||
| Unheilbar | |||
| 1918 | Keimendes Leben, Teil 1 | biržas mākleris Džeimss Frenkels amerikāņu inženieris Džons Smits |
|
| Die Augen der Mumie Ma | arābs Radu | The Eyes of the Mummy (angliskais nosaukums) | |
| Fuhrmann Henschel | |||
| Nach zwanzig Jahren | Horsts Lundins | ||
| 1919 | Rose Bernd | Artūrs Strekmans | |
| Madame DuBarry | Luijs XV | Passion (angliskais nosaukums) | |
| Vendetta | Tomaso | ||
| Die Tochter des Mehemed | rūpnīcas īpašnieks Vako Huans Riberda | ||
| Keimendes Leben, Teil 2 | |||
| Der Mann der Tat | Jans Millers | ||
| 1920 | Colombine | ||
| "Anna Boleina" | Henrijs VIII Tjudors | Deception (angliskais nosaukums) | |
| Der Schädel der Pharaonentochter | Ēģiptes faraons Osorkons | ||
| Algol - Tragödie der Macht | Roberts Herne | ||
| Das Große Licht | Lorencs Ferleitners | ||
| Kohlhiesels Töchter | Peters Ksavērs | Kohlhiesel's Daughters (angliskais nosaukums) | |
| 1921 | Die Ratten | Bruno | |
| Der Schwur des Peter Hergatz | |||
| "Dantons" | Dantons | All for a Woman (angliskais nosaukums) | |
| Der Stier von Olivera | ģenerālis Fransuā Giljoms | ||
| Die Brüder Karamasoff | Dmitrijs Karamazofs | The Brothers Karamazov (angliskais nosaukums) | |
| 1922 | Peter der Große | Pēteris I | Peter the Great (angliskais nosaukums) |
| "Otello" | Otello | ||
| Das Weib des Pharao | Faraons Ameness | The Loves of Pharaoh (angliskais nosaukums) | |
| Die Gräfin von Paris | The Countess of Paris (angliskais nosaukums) | ||
| 1923 | Alles für Geld | S.I. Rups | |
| Tragödie der Liebe | Ombrade | The Tragedy of Love (angliskais nosaukums) | |
| 1924 | "Pēdējais cilvēks" (Der letzte Mann) | viesnīcas šveicars | The Last Laugh (angliskais nosaukums) |
| Nju - Eine unverstandene Frau | Ehemans | Husbands or Lovers (angliskais nosaukums) | |
| Das Wachsfigurenkabinett | Harūns al Rašids | Waxworks (angliskais nosaukums) | |
| 1925 | Varieté | Boss Hullers | Jealousy (angliskais nosaukums) |
| Quo Vadis | Nerons | ||
| Liebe macht blind | Emīls Janningss | Love Makes Us Blind (angliskais nosaukums) | |
| 1926 | Herr Tartüff | Tartīfs | |
| "Fausts" (Faust - Eine deutsche Volkssage) | Mefistofelis | ||
| 1927 | The Way of All Flesh | Augusts Šilings | "Labākais aktieris galvenajā lomā"; filma nav saglabājusies |
| 1928 | Sins of the Fathers | Vilhelms Spenglers | saglabājušies tikai atsevišķi filmas fragmenti |
| Patriots | Cars Pauls I | filma nav saglabājusies | |
| Street of Sin | Bašers Bils | filma nav saglabājusies | |
| The Last Command | ģenerālis Dolgorukijs / lielhercogs Serdžiuss Aleksandrs | "Labākais aktieris galvenajā lomā" | |
| 1929 | Betrayal | Poldijs Mozers | |
| Fighting the White Slave Traffic | |||
| 1930 | Liebling der Götter | Alberts Vinkelmans | Darling of the Gods (angliskais nosaukums) |
| Der blaue Engel | Profesors Imanuels Rats | The Blue Angel (angliskais nosaukums) | |
| 1932 | Stürme der Leidenschaft | Gustavs Bumke | Storms of Passion (angliskais nosaukums) |
| 1933 | Die Abenteuer des Königs Pausole | karalis Pauzole | The Adventures of King Pausole (angliskais nosaukums) |
| The Merry Monarch | karalis Pauzole | ||
| 1934 | Der Schwarze Walfisch | Peters Petersens | The Black Whale (angliskais nosaukums) |
| 1935 | Der Alte und der junge König - Friedrichs des Grossen Jugend | Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms I | The Making of a King (angliskais nosaukums) |
| 1936 | Traumulus | Direktors Niemejers | The Dreamer (angliskais nosaukums) |
| 1937 | Der Zerbrochene Krug | ciema tiesnesis Ādams | The Broken Jug (angliskais nosaukums) |
| Der Herrscher | Matiass Klausens | The Ruler (angliskais nosaukums) | |
| 1939 | Robert Koch, der Bekämpfer des Todes | Dr. Roberts Kohs | |
| Der Trichter. (Nr. III) | skati izdzēsti | ||
| 1941 | Ohm Krüger | tēvocis Krīgers | Uncle Kruger (angliskais nosaukums) |
| 1942 | Die Entlassung | Bismarks | Bismarck's Dismissal (angliskais nosaukums) |
| 1943 | Altes Herz wird wieder jung | rūpnīcas direktors Hofmans | |
| 1945 | Wo ist Herr Belling? | Eberhards Belings | Where Is Mr. Belling? (angliskais nosaukums) |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Roman Rocek: "Die neun Leben des Alexander Lernet-Holenia. Eine Biographie." Böhlau, Wien u.a. 1997, ISBN 3-205-98713-6. S. 186
- ↑ Frank Noack: "Jannings. Der erste deutsche Weltstar". Collection Rolf Heyne, München 2012
- ↑ 3,0 3,1 "Herr Emil Jannings A Great Film Actor" (Obituaries). The Times (London). Wednesday, 4 January 1950. (51580), col E, p. 7.
- ↑ Throw Rin Tin Tin A Bone & Give Back The Pooch's Best Actor Oscar
- ↑ «Chroniknet.de, 2 January 1950 Obituary for Emil Jannings». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2014. gada 15. martā.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Frank Noack: "Jannings." Belleville, München 2009 ISBN 978-3-933510-50-1
- Carl Zuckmayer: "Geheimreport". Hrsg. von Gunther Nickel und Johanna Schrön. Wallstein Verlag, Göttingen 2002 ISBN 3-89244-599-0; 136–45 lpp.
- Emil Jannings: "Theater, Film - Das Leben und ich. Autobiographie". Berchtesgaden: Verlag Zimmer & Herzog, 1951
- Herbert Ihering: "Emil Jannings: Baumeister seines Lebens und seiner Filme." Heidelberg 1941
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emīls Janningss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Emīls Jannings fotogrāfijās (angliski)
|