Emīls Larmanis

Emīls Larmanis Personīgā informācija Dzimis 1898. gada 18. oktobrī Smiltene, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1980. gada 5. jūlijā (81 gads) Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Nodarbošanās karavīrs, kara zinānieks

Emīls Larmanis (krievu: Эмиль Карлович Ларман; dzimis 1898. gada 18. oktobrī Smiltenē, miris 1980. gada 5. jūlijā Maskavā) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks un militārais zinātnieks. Inženierartilērijas dienesta ģenerālmajors (1943. gads), Artilērijas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1949. gads), zinātņu kandidāts (1946. gads), docents (1940. gads).

Dzimis Smiltenē. No 1914. gada mācījās Žitomiras mērnieku skolā. No 1917. gada februāra — Smiltenes KSDS(b)P rajona komitejas sekretārs. Pēc tam darbojās Gatčinā. No 1918. gada novembra dienēja Sarkano latviešu strēlnieku 1. pulkā. Vēlāk dienēja citās Sarkanās armijas daļās, turpinot dienestu arī pēc Krievijas pilsoņu kara beigām. No 1926. gada mācījās F. Dzeržinska Kara tehniskajā akadēmijā. No 1933. gada šīs akadēmijas Artilērijas materiālās daļas fakultātes priekšnieks. No 1936. gada — Gaisa kara spēku Aviācijas ieroču pārvaldes Lielgabalu bruņojuma pārvaldes priekšnieks. 1938. gadā — nacionalitātes dēļ ieskaitīts rezervē. Pēc sūdzības iesniegšanas atjaunots dienestā. No 1939. gada turpināja pasniedzēja darbu F. Dzeržinska Aviācijas akadēmijā, 1947. gadā kļūdams par akadēmijas Ieroču fakultātes priekšnieku. Miris Maskavā.

Bibliogrāfija

• Противотанковая артиллерия и артиллерийское вооружение танков: Учебник. Л., Артакадемия, 1932.80 с.;
• Пушечное вооружение авиации: Учебник. Л., Артакадемия, 1936;
• Проектирование и расчет орудийных стволов и затворов: Учебник для ВТУЗ. М.-Л.: Оборонгиз, 1939. 164 с.;
• Проектирование и производство артиллерийских систем. Ч. 1—3. М., 1941—1942;
• 75-мм германское легкое пехотное орудие «18». Артакадемия, 1942. 75 с. (соавтор Третьяков Г. М.); 2-е изд. Артакадемия, 1942. 80 с. (соавтор Третьяков Г. М.);
• Проектирование и производство артиллерийских систем. Ч. 1. Проектирование орудийных стволов и затворов. М.: Воениздат, 1949. 396 с.;
• Устройство и проектирование стволов артиллерийских орудий. М.: Машиностроение, 1976. 431 с. (соавторы Орлов Б. В., Маликов В. Г.);
• Аксель Вильгельмович Гадолин (1828—1892). М.: Наука, 1969. 80 с.;
• Развитие материальной части артиллерии Советской армии за 30 лет // Артиллерийский журнал. 1948. № 1. С. 49-52.